Kamielis (ritmiskā ainavā ar kokiem)

Vikipēdijas lapa
Kamielis (ritmiskā ainavā ar kokiem)
Kamel in rhythmischer Baumlandschaft
Mākslinieks Pauls Klē Edit this on Wikidata
Gads 1920
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata
Izmēri 48 cm (19 in)[1] × 42 cm (17 in)[1]
Atrašanās vieta Kunstsammlung Nordrhein-Westfalen, Diseldorfa, Vācija Labot šo Vikidatos
Koordinātas 51°13′38″N 6°46′32″E / 51.2272°N 6.7756°E / 51.2272; 6.7756Koordinātas: 51°13′38″N 6°46′32″E / 51.2272°N 6.7756°E / 51.2272; 6.7756
Inventāra nr. 1030 Edit this on Wikidata

Kamielis (ritmiskā ainavā ar kokiem) (vācu: Kamel (in rhythmischer Baumlandschaft)) ir šveiciešu gleznotāja Paula Klē 1920. gada glezna. Tā ir eļļas krāsas glezna uz 48 × 42 cm liela audekla un pašlaik atrodas Kunstsammlung Nordrhein-Westfalen muzejā Diseldorfā, Vācijā.[2]

Glezna bija viena no pirmajām Klē eļļas gleznām un ir tipiska mākslinieka interesei krāsu teorijā, rotaļībā un muzikalitātē. Tā ir viena no daudzām Rietumu mākslas gleznām, kurās parādās kamieļi.[3]

Gleznas kompozīcija balstās uz horizontālām joslām, kuras papildina apļveida formas.

Tematika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamieļi iepriekš parādījušies manuskriptos, mozaīkās, skulptūrās un gleznās. Piemēram, kamieļi un zirgi parādījušies 14. gadsimta Džona Mandevila ceļojumu memuāros kā ilustrācijas. Tie parādās arī orientālistu deviņpadsmitā gadsimta gleznās, to skaitā Karla Hāga ("Briesmas tuksnesī", 1867) un Žana Leona Žeroma ("Ielas aina, Ēgipte"). darbos[3] Londonā, Viktorijas krastmalas dārzos atrodas skulptūra, kas veltīta Impērijas armijas kamieļu korpusam.

Iepriekšējā gadā Klē bija radījis vēl vienu gleznu, kurā iekļāva kamieļus, ar nosaukumu "Divi kamieļi un ēzelis" (1919).

"Kamielis (ritmiskā ainavā ar kokiem)" ir daļa no darbu sērijas, kas iekļauj "Ritmisko koku ainavu".[4] Līdzīgas ainavas, tādas kā "Maza ritmiska ainava" arī tapušas šajā laikā.[5]

Konteksts un teorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Es vēlētos aplūkot objekta izmērus jaunā gaismā, lai mēģinātu parādīt, to kā mākslinieks bieži nonāk pie tādas patvaļīgas dabisku formu deformācijas". Pirmkārt, viņš nepiešķir tik lielu nozīmi dabiskai formai, kā to dara daudzi reālisma kritiķi, jo viņam šīs galīgās formas nav dabiskā radīšanas procesa patiesie elementi. Viņš piešķir lielāku vērtību spēkiem, kuri veic veidošanu, nevis pašām gala formām.
- Pauls Klē[6]

Šis ir periods, kad mākslinieks strādāja un mācīja Bauhaus Veimārā, Valtera Gropiusa vadībā. Pasniedzēja pienākumi pamudināja Klē meditēt par mākslas problēmām un tā rezultātā viņš radīja to, ko Herberts Rīds nosauca par "dziļāko un izgaismojošāko formulējumu par mūsdienu mākslas kustības estētisko pamatu, ko jebkad radījis praktizējošs mākslinieks".[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://www.europeana.eu/portal/record/2063623/GER_280_002.html; pārbaudes datums: 25 aprīlis 2016.
  2. «Paul Klee». Kunstsammlung Nordrhein-Westfalen. Kunstsammlung Nordrhein-Westfalen.
  3. 3,0 3,1 H.J. Schwartz. «The representation of the Camel in Western visual arts over 2000 years», May 2015.
  4. Paul Klee, Ernst-Gerhard Güse, Richard Verdi. Paul Klee: dialogue with nature. Munich : Prestel, 1991. 84. lpp. ISBN 978-3-79131-141-8.
  5. «Small Rhythmic Landscape (c1920)». theartwolf.com.
  6. 6,0 6,1 Paul Klee. Paul Klee on Modern Art (English edition, with introduction by Herbert Read, translated by Paul Findlay. First published 1945 in German entitled "Uber die moderne Kunst" izd.). London : Faber and Faber, 1958.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kudielka, Robert (2002) Paul Klee: the nature of creation, works 1914-1940, London: Hayward Gallery; Aldershot, Hants; Burlington, VT: Lund Humphries ISBN 0853318530
  • Schmalenbach, Werner (1986) Paul Klee: the Düsseldorf Collection [translated from the German by Michael Foster] Munich: Prestel-Verlag; New York, N.Y. ISBN 3791307940

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]