Kanādas armija
 | |
| Valsts |
 Kanāda |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1855. gada 19. maijs[1][2] — pašlaik |
| Pakļautība |
 Čārlzs III |
| Daļa no |
 Kanādas bruņotie spēki |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Krāsas | Tumši zaļā un zelta |
| Karavīru skaits |
22 500 aktīvajā dienestā 21 500 rezerves karavīri 5 300 Kanādas reindžeri (2021. gadā)[3] |
| Devīze |
Vigilamus pro te[4] "Mēs stāvam tavā sardzē" |
| Militārās operācijas |
Fenienu reidi Redriveras sacelšanās Ziemeļrietumu sacelšanās Angļu—būru karš Pirmais pasaules karš Otrais pasaules karš Korejas karš Medakas cietoksnis (1993) Karš Afganistānā (2001—2014) |
| Komandieri | |
| Pašreizējais komandieris | Ģenerālleitnants Maikls Raits |
Kanādas armija (angļu: Canadian Army, franču: Armée canadienne) ir Kanādas bruņoto spēku sauszemes karaspēks. 2021. gada novembrī tajā bija 22 500 aktīvā dienesta karavīru un 21 500 rezervistu, tostarp 5 300 reindžeru, un 3 500 civilpersonu, kas veic savus darba pienākumus dažādos dienestos un vienībās.[3] Kanādas regulārās armijas vienības izvietotas bāzēs visā Kanādas teritorijā. Armija ir atbildīga arī par lielāko Primārās rezerves kontingentu — armijas rezervi. Kanādas armijas komandieris un armijas štāba priekšnieks ir ģenerālleitnants Maikls Raits.
Savas vēstures laikā Kanādas armija ir piedalījusies dažādos konfliktos, tostarp Ziemeļrietumu sacelšanās, Otrajā būru karā, Pirmajā un Otrajā pasaules karā, Korejas karā un pavisam nesen ar Persijas līča karā, kā arī karā Afganistānā.
Pašlaik Kanādas armijas kontingents veido galveno spēku NATO daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota Latvijas teritorijā.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms Kanādas konfederācijas izveidošanas 1867. gadā Lielbritānijas armija, kurā ietilpa gan Lielbritānijas armijas "nožogošanas" pulki, kas tika savervēti Britu Ziemeļamerikā tikai dienestam Ziemeļamerikā, un Kanādas milicijas vienības, bija atbildīga par Kanādas aizsardzību. Dažu pašreizējo Kanādas armijas pulku pirmsākumi meklējami šajās pirmskonfederācijas kaujinieku un aizšķēršļošanas vienībās. Pēc 1855. gada Milicijas likuma pieņemšanas tika izveidota Pastāvīgā aktīvā milicija, un vēlākajās desmitgadēs tika izveidotas vairākas regulāras karaspēka vienības, no kurām vēlāk izveidojās Kanādas Karalisko zirgu artilērija (Royal Canadian Horse Artillery), Kanādas Karalisko dragūni (Royal Canadian Dragoons) un Kanādas Karaliskais pulks (Royal Canadian Regiment). Galvenās operācijas, kurās 19. gadsimtā piedalījās regulārais Kanādas karaspēks, bija Ziemeļrietumu sacelšanās 1885. gadā un Otrais būru karš.
Pasaules karu periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā pasaules kara laikā Kanādas armija izveidoja brīvprātīgos Kanādas ekspedīcijas spēkus (Canadian Expeditionary Force, CEF) dienestam ārzemēs, un tā bija galvenā vienība, kas no Kanādas puses piedalījās karadarbībā.[6][7]
Kanādas armija karoja arī Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste 1939. gada 3. septembrī pieteica karu nacistiskajai Vācijai un viņas sabiedrotajiem, Kanādas premjerministram Viljamam Lionam Makenzijam Kingam apspriežoties ar Kanādas parlamentu un 1939. gada 10. septembrī arī piesakot karu, Kanādas armija palielināja Kanādas aktīvā dienesta spēkus, kas sākotnēji sastāvēja no 1. Kanādas divīzijas; izveidojot Pirmo Kanādas armiju. 1940. gada 19. novembrī, Otrā pasaules kara laikā, tika izdots padomes rīkojums, kas pārdēvēja Pastāvīgo aktīvo miliciju par Kanādas armiju (aktīvo), ko papildināja ar rezerves spēku miliciju, kas tika nosaukta par Kanādas armiju (rezervi).[8]
Pēckara laikmets un nesenā vēsture (no 1945. gada līdz mūsdienām)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kanādas armija piedalījās arī Korejas karā, pirmie kanādieši ieradās Korejā 1950. gada decembrī un veidoja daļu no spēkiem, kas piedalījās operācijā Killer un Kapjonas kaujā. Kanādas karaspēks arī bija izvietots Rietumvācijā kā NATO karaspēka sastāvdaļa aukstā kara laikā.
Vēlākajos gados pēc apvienošanās ar jūras un gaisa spēkiem 1968. gadā Kanādas sauszemes spēku apjoms tika samazināts, tomēr Kanādas karaspēks piedalījās vairākās militārās akcijās kopā ar Kanādas sabiedrotajiem. Šīs operācijas ietvēra Persijas līča karu 1991. gadā un iebrukumu Afganistānā 2001. gadā, kā arī dažādas miera uzturēšanas operācijas Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā dažādās pasaules daļās. Neraugoties uz Kanādas ierasto atbalstu britu un amerikāņu iniciatīvām, Kanādas sauszemes spēki tieši nepiedalījās ne Suecas krīzē, ne Vjetnamas karā, ne Irākas karā.[9]
Armijas emblēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kanādas armijas emblēmas sastāvdaļas ir:[10]
- Svētā Edvarda kronis
- Trīs sarkanās kļavas lapas uz viena kāta
- Sakrustotie zobeni
Bruņojums un militārā tehnika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ S. Derbyshire, G. Desbarats. An Act to regulate the militia of this province and to repeal the acts now in force for that purpose [microform]: assented to 19th of May, 1855 (angļu). Quebec, 1855. gadā. ISBN 978-0-665-50413-6. Skatīts: 2025. gada 10. martā.
- ↑ «Canadian Army collection». University of Victoria Special Collections (angļu). Skatīts: 2025. gada 10. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «The Canadian Army of Today». canada.ca (angļu). Government of Canada. 2021. gada 15. novembrī. Skatīts: 2025. gada 10. martā.
- ↑ Office of the Secretary to the Governor General. «The Public Register of Arms, Flags, and Badges of Canada». The Governor General of Canada (angļu), 2020. gada 12. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. maijā. Skatīts: 2025. gada 10. martā.
- ↑ «NATO daudznacionālā brigāde Latvijā». mod.gov.lv. Skatīts: 2025-3-1.
- ↑ «Soldiers of the First World War - CEF». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. septembris. Skatīts: 2013. gada 10. septembris.
- ↑ «History & Heritage». Canadian Army. 2013. gada 25. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 11. janvāris.
- ↑ Charles Perry Stacey. «The Army Programme for 1941». Official History of the Canadian Army in the Second World War Volume I: The Army in Canada, Britain and the Pacific. Ministry of National Defence (Canada), 1955. 89. lpp.
- ↑ «Canada's 'No' To Iraq War A Defining Moment For Prime Minister, Even 10 Years Later». 2013. gada 19. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2013. gada 10. septembris.
- ↑ «Approval of a Badge». Public Register of Arms, Flags and Badges of Canada. Official website of the Governor General. Skatīts: 2021. gada 8. novembris.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- G.W.L. Nicholson. Official History of the Canadian Army in the First World War: Canadian Expeditionary Force, 1914-1919. Ottawa : Roger Duhamel, Queen's Printer and Controller of Stationery, 1962. Skatīts: 2022. gada 9. novembris.
- C.P. Stacy. Official History of the Canadian Army in the Second World War. I, Six Years of War. Ottawa : Queen's Printer, 1956. gada 1. janvāris. Skatīts: 2022. gada 9. novembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kanādas armija.
|