Kanādas franču valoda

Kanādas franču valoda ; Français canadien
Izruna:	IPA: [fʁãˈsɛ kanaˈd͡zjɛ̃]
Valodu lieto:	Kanāda (primāri Kvebeka, Ontārio, Manitoba, Ņūbransvika, Prinča Edvarda Sala, bet sastopama visā valstī), mazākā skaits emigrantu kopienās Jaunanglijā (īpaši Meinā un Vērmontā), ASV
Pratēju skaits:	Kanāda (kā pirmā vai otrā valoda): 10 330 000 (2016.—2017. gads); ASV (kā pirmā vai otrā valoda):; 2 100 000 (2014.—2015. gads)
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Itāliskās; Romāņu; Rietumitāliskās; Rietumromāņu; Gallu-ibēriešu; Gallu-romāņu valodas; Retoromāņu; Franču; Kanādas franču valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (franču ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Kanāda
Regulators:	—
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:	—
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Kanādas franču valoda (franču: français canadien, izrunā: [fʁãˈsɛ kanaˈd͡zjɛ̃]) ir franču valodas paveids, kurā runā Kanādā. Tai ir vairāki paveidi, no kuriem zināmākais ir Kvebekas izloksne. Agrāk ar frāzi "Kanādas franču valoda" apzīmēja tikai Kvebekas franču valodu un tai radniecīgās Ontārio (frankoontārieši) un Rietumkanādas izloksnes, lai atšķirtu tās no akadiešu franču valodas, kurā runā akadieši Ņūbransvikā (ieskaitot šiaka dialektu) un dažos Jaunskotijas apgabalos (ieskaitot franču valodas Sentmērijas līča dialektu), Prinča Edvarda salā un Ņūfaundlendā un Labradorā (kur runā arī Ņūfaundlendas franču valodā).

2011. gadā Kanādā franču valodā kā dzimtajā valodā runājošo kopējais skaits bija aptuveni 7,3 miljoni^[2] (22% no visiem iedzīvotājiem), bet vēl aptuveni 2 miljoni runāja tajā kā otrajā valodā. Federālā līmenī, tai ir oficiāls statuss līdzās angļu valodai. Provinču līmenī, franču valoda ir vienīgā oficiālā valoda Kvebekā, kā arī viena no divām Ņūbransvikas oficiālajām valodām un kopīgi oficiālā (atvasināta no tās federālā juridiskā statusa) Nunavutā, Jukonā un Ziemeļrietumu Teritorijās. Valdības sniegtie pakalpojumi tiek piedāvāti franču valodā atsevišķās vietās Manitobā, Ontārio (pateicoties pieņemtajam Pakalpojumu pieejamības franču valodā aktam) un mazākā mērā arī citviet valstī, lielā mērā atkarībā no Kvebekas tuvuma un/vai Kanādas franču valodas ietekmes uz kādu konkrētu reģionu. Ņūbransvikā visiem valdības pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem abās oficiālajās valodās.

Paveidi un dialekti

Kvebekas franču valodā runā frankofoni Kvebekas provincē. Cieši radniecīgās izloksnēs runā frankofonu kopienas Ontārio, Rietumkanādā un Jaunanglijas reģionā ASV, kuras atšķiras no Kvebekas paveida galvenokārt tikai ar lielāku lingvistisko konservatīvismu. Termins Laurentian French ir šauri lietots kolektīvs apzīmējums visiem šiem paveidiem, savukārt termins "Kvebekas franču valoda" tiek lietots arī, lai apzīmētu visu dialektu grupu. Lielākā daļa frankofono kanādiešu runā šajā dialektā.

Akadiešu franču valodā runā vairāk nekā 350 000 akadiešu dažās Piejūras provinču daļās, Ņūfaundlendā, Magdalēnas salās, Côte-Nord reģionā, kā arī Gaspē pussalā.^[3] Sentmērijas līča franču valodas dialekts ir akadiešu franču valodas paveids, kurā runā Jaunskotijā.

Metisu franču valodā Manitobā un Kanādas rietumos runā metisi, etnoss, kas radās kā Kanādas pamatiedzīvotāju un franču kolonistu tirgotāju pēcteči kažokādu tirdzniecības laikā 18. un 19. gadsimtā. Daudzi metisi runāja krī valodās papildus franču valodai, un gadu gaitā attīstījās unikāla jauktu valodu, ko sauc par Michif, kas apvieno metisu franču valodas paveida lietvārdus, skaitļa vārdus, artikulus un īpašības vārdus ar krī valodu darbības vārdiem, norādāmajiem vietniekvārdiem, prievārdiem, jautājuma un vietniekvārdiem. Gan Michif valoda, gan metisu franču valoda ir nopietni apdraudēta.

Ņūfaundlendas franču valodā runā neliels iedzīvotāju skaits Ņūfaundlendas Portoportas pussalā. Valoda ir apdraudēta — gan Kvebekas franču, gan akadiešu franču valoda Ņūfaundlendas frankofonu vidū tagad tiek runāta vairāk nekā atšķirīgais pussalas dialekts.

Brejonu franču valodā runā Madavaskas apgabalā, Ņūbransvikā un mazākā mērā Bosā, Kvebekā, kā arī Arūstūkas apgabalā, Meinā. Lai gan virspusēji paveidu fonoloģiski uzskata par akadiešu franču valodas atvasinājumu, dziļāka analīze atklāja, ka tas ir morfosintaktiski identisks Kvebekas franču valodai.^[4] Tiek uzskatīts, ka tas ir radies lokālas kontaktu dialektu izlīdzināšanas rezultātā starp kvebekiešu un akadiešu kolonistiem.

Apakšpaveidi

Ir divi galvenie Kanādas franču valodas apakšpaveidi. Žuāls (Joual) ir nenormatīvs franču valodas apakšpaveids, kurā runā strādnieku šķiras rajonos Kvebekā. Šiaks (Chiac) ir akadiešu franču valodas sintakses un leksikas sajaukums ar daudziem aizguvumiem no angļu valodas.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Fiche langue du français». ethnologue.com (franču). Skatīts: 2025. gada 16. februārī.
↑ «French (Canada)». ethnologue.com (angļu). Ethnologue. 2015. gadā.
↑ «Ethnologue report for Canada». www.ethnologue.com (angļu).
↑ James Geddes. A Study of an Acadian-French Dialect Spoken on the North Shore of the Baiedes-Chaleurs (angļu). M. Niemeyer, 1908. gadā. 281–334. lpp. Grammaire comparée des variétés coloniales du français populaire de Paris du 17e siècle et origines du français québécois.

[fiche-1] 1,0 ^1,1 «Fiche langue du français». ethnologue.com (franču). Skatīts: 2025. gada 16. februārī.

[2] «French (Canada)». ethnologue.com (angļu). Ethnologue. 2015. gadā.

[3] «Ethnologue report for Canada». www.ethnologue.com (angļu).

[4] James Geddes. A Study of an Acadian-French Dialect Spoken on the North Shore of the Baiedes-Chaleurs (angļu). M. Niemeyer, 1908. gadā. 281–334. lpp. Grammaire comparée des variétés coloniales du français populaire de Paris du 17e siècle et origines du français québécois.

[1]

[2]

[3]

[4]