Kanādas hokeja izlase
| Kanāda | |
|---|---|
|
| |
|
| |
| Federācija | Hockey Canada |
| Vieta rangā | 3. (2025) |
| Augstākā vieta rangā | 1. (pirmoreiz 2003.) |
| Zemākā vieta rangā | 5. (pirmoreiz 2012.) |
| Iesauka | Team Canada |
| Treneris |
|
| Ģenerālmenedžeris | Dags Ārmstrongs |
| Kapteinis | Sidnijs Krosbijs |
| Visvairāk spēļu | Breds Šlēgels (304) |
| Visvairāk punktu | Klifs Ronings (156) |
| Olimpiskās spēles | |
| Dalības reizes | 24 |
| Medaļas |
|
| Labākais sasniegums |
|
| Pasaules čempionāts hokejā | |
| Dalības reizes | 77 |
| Medaļas |
|
| Labākais sasniegums |
|
| Pirmā spēle | |
|
(Lesavanta, Šveice; 1910. gada 10. janvāris) | |
| Lielākā uzvara | |
|
(Stokholma, Zviedrija; 1949. gada 12. februāris) | |
| Lielākais zaudējums | |
|
(Vīne, Austrija; 1977. gada 24. aprīlis) | |

Kanādas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Kanādu starptautiskajās hokeja spēlēs. Kanāda ir viena no veiksmīgākajām nacionālajām hokeja izlasēm pasaulē.[1] Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 olimpisko spēļu un 28 Pasaules čempionāta zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā.
Šobrīd tā atrodas 3. vietā Starptautiskās Hokeja federācijas rangā[2] un spēlēs 2026. gada Pasaules čempionāta elites divīzijā.
Olimpiskās spēles
[labot | labot pirmkodu]Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem.
Piezīme: Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē.
Pasaules čempionāts
[labot | labot pirmkodu]Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. Pasaules čempionāti netika rīkoti no 1940. līdz 1946. gadam Otrā pasaules kara laikā un ziemas olimpisko spēļu gados 1980., 1984. vai 1988. gadā. 2020. gada turnīrs tika atcelts Covid-19 pandēmijas dēļ.[4]
- 1930 —
Zelts - 1931 —
Zelts - 1933 —
Sudrabs - 1934 —
Zelts - 1935 —
Zelts - 1937 —
Zelts - 1938 —
Zelts - 1939 —
Zelts - 1947 — Nepiedalījās
- 1949 —
Sudrabs - 1950 —
Zelts - 1951 —
Zelts - 1953 — Nepiedalījās
- 1954 —
Sudrabs - 1955 —
Zelts - 1957 — Nepiedalījās
- 1958 —
Zelts - 1959 —
Zelts - 1961 —
Zelts - 1962 —
Sudrabs - 1963 — 4. vieta
- 1965 — 4. vieta
- 1966 —
Bronza - 1967 —
Bronza - 1969 — 4. vieta
- 1970—1976 — Nepiedalījās
- 1977 — 4. vieta
- 1978 —
Bronza - 1979 — 4. vieta
- 1981 — 4. vieta
- 1982 —
Bronza - 1983 —
Bronza - 1985 —
Sudrabs - 1986 —
Bronza - 1987 — 4. vieta
- 1989 —
Sudrabs - 1990 — 4. vieta
- 1991 —
Sudrabs - 1992 — 8. vieta
- 1993 — 4. vieta
- 1994 —
Zelts - 1995 —
Bronza - 1996 —
Sudrabs - 1997 —
Zelts - 1998 — 6. vieta
- 1999 — 4. vieta
- 2000 — 4. vieta
- 2001 — 5. vieta
- 2002 — 6. vieta
- 2003 —
Zelts - 2004 —
Zelts - 2005 —
Sudrabs - 2006 — 4. vieta
- 2007 —
Zelts - 2008 —
Sudrabs - 2009 —
Sudrabs - 2010 — 7. vieta
- 2011 — 5. vieta
- 2012 — 5. vieta
- 2013 — 5. vieta
- 2014 — 5. vieta
- 2015 —
Zelts - 2016 —
Zelts - 2017 —
Sudrabs - 2018 — 4. vieta
- 2019 —
Sudrabs - 2021 —
Zelts - 2022 —
Sudrabs[5] - 2023 —
Zelts - 2024 — 4. vieta[6]
- 2025 — 5. vieta
- 2026 —
Četru nāciju turnīrs hokejā
[labot | labot pirmkodu]Komandas sastāvs
[labot | labot pirmkodu]2026. gada ziemas olimpisko spēļu turnīram tika pieteikti šādi spēlētāji:
| Nr. | Poz. | Spēlētājs | Augums | Svars | Dzimšanas datums / vecums | Klubs |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 6 | A | Treviss Senheims | 193 cm | 101 kg | 1996. gada 29. marts (29 gadi) | |
| 7 | A | Devons Teivss | 185 cm | 87 kg | 1994. gada 21. februāris (31 gads) | |
| 8 | A | Keils Makars | 183 cm | 85 kg | 1998. gada 30. oktobris (27 gadi) | |
| 9 | U | Sems Benets | 185 cm | 88 kg | 1996. gada 20. jūnijs (29 gadi) | |
| 10 | U | Niks Suzuki | 180 m | 94 kg | 1999. gada 10. augusts (26 gadi) | |
| 13 | U | Sems Reinharts | 185 cm | 89 kg | 1995. gada 6. novembris (30 gadi) | |
| 14 | U | Bo Horvats | 185 cm | 98 kg | 1995. gada 5. aprīlis (30 gadi) | |
| 17 | U | Maklins Selebrīni | 183 m | 86 kg | 2006. gada 13. jūnijs (19 gadi) | |
| 20 | A | Tomass Hārlijs | 191 cm | 96 kg | 2001. gada 19. augusts (24 gadi) | |
| 24 | U | Sets Džārviss | 178 cm | 82 kg | 2002. gada 1. februāris (24 gadi) | |
| 27 | A | Šī Teodors | 188 cm | 89 kg | 1995. gada 3. augusts (30 gadi) | |
| 29 | U | Neitans Makinnons | 183 cm | 91 kg | 1995. gada 1. septembris (30 gadi) | |
| 35 | V | Dārsijs Kempers | 196 cm | 98 kg | 1990. gada 5. maijs (35 gadi) | |
| 38 | U | Brendons Heigels | 188 cm | 82 kg | 1998. gada 27. augusts (27 gadi) | |
| 43 | U | Toms Vilsons | 193 cm | 102 kg | 1994. gada 29. marts (31 gads) | |
| 44 | A | Džošs Morisejs | 183 cm | 88 kg | 1995. gada 28. marts (30 gadi) | |
| 48 | V | Logans Tompsons | 193 cm | 94 kg | 1997. gada 25. februāris (28 gadi) | |
| 50 | V | Džordans Biningtons | 188 cm | 78 kg | 1993. gada 11. jūlijs (32 gadi) | |
| 55 | A | Koltons Pareiko | 198 cm | 103 kg | 1993. gada 12. maijs (32 gadi) | |
| 61 | U | Marks Stouns | 191 cm | 95 kg | 1992. gada 13. maijs (33 gadi) | |
| 63 | U | Breds Maršāns | 175 cm | 80 kg | 1988. gada 11. maijs (37 gadi) | |
| 87 | U | Sidnijs Krosbijs | 180 cm | 91 kg | 1987. gada 7. augusts (38 gadi) | |
| 89 | A | Drū Dautijs | 185 cm | 95 kg | 1989. gada 8. decembris (36 gadi) | |
| 93 | U | Mičs Mārners | 183 cm | 82 kg | 1997. gada 5. maijs (28 gadi) | |
| 97 | U | Konors Makdeivids | 185 cm | 88 kg | 1997. gada 13. janvāris (29 gadi) |
Spēļu formas attīstība
[labot | labot pirmkodu]- Nacionālās izlases formas
- 1988. gada Olimpisko spēļu forma
- 1994. gada Olimpisko spēļu forma
- 1998. gada Olimpisko spēļu forma
- 1998. gada Pasaules čempionāta forma
- 1999–2001. gadu Pasaules čempionātu formas
- 2008–2014, 2016. gadu Pasaules čempionātu formas
- 2014. gada Olimpisko spēļu forma
- 2014, 2016. gadu Pasaules čempionāta forma
- 2015. gada Pasaules čempionāta jubilejas gadsimta forma
- 2016. gada Pasaules kausa forma
- 2017–pašlaik Pasaules čempionāta forma
- 2018. gada Olimpisko spēļu forma
- 2018. gada Pasaules čempionāta forma
- 2021. gada Pasaules čempionāta forma
- 2022. gada Olimpisko spēļu forma
- 2022. gada Pasaules čempionāta forma
- 2023. gada Pasaules čempionāta forma
Slavenas formas
[labot | labot pirmkodu]- Kanādas izlase
- 1928. gada Olimpisko spēļu forma
- 1936. gada Olimpisko spēļu forma
- 1964–1969. gadu Olimpiādes un pasaules čempionātu formas
- 1980. gada Olimpisko spēļu forma
- 2002–2006. gadu Olimpisko spēļu rezerves formas variants
- 2007. gada pasaules čempionāta forma
- 2010. gada pasaules čempionāta rezerves forma
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/nhl-announces-world-cup-of-hockey-for-2016-1.2930670
- ↑ «2025 Men's World Ranking» (angļu). IIHF. Skatīts: 2025. gada 24. augustā.
- ↑ «Brīvie putni amerikāņi fināla papildlaikā nokārto dominanci pasaules hokejā» (latviešu). Skatīts: 2026. gada 22. februārī.
- ↑ «IIHF - 2020 IIHF Ice Hockey World Championship cancelled». IIHF International Ice Hockey Federation.
- ↑ «Foto ⟩ Somijas hokejisti Tamperē triumfē pasaules čempionātā». Hokejs 2022. 2022. gada 29. maijs.
- ↑ https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2024/26052024-zviedrija_bronzas_cina_atspelejas_un_atst
- ↑ «Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV». sportaziņas.com. 2025. gada 21. februāris.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar Kanādu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar hokeju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||