Kantāte

Vikipēdijas lapa

Kantāte ir apjomīgs liroepiska vai svinīga rakstura vokāli instrumentāls skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem, korim un orķestrim. Parasti sastāv no orķestra ievada, ārijām, rečitatīviem, kora dziedājumiem. Pēc struktūras tuva oratorijai, taču atšķiras no tās ar mazāku apjomu, satura viendabību, mazāk izvērstu sižetu.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kantāte radās 17. gs. sākumā Itālijā. Ar terminu "Kantāte" sākotnēji apzīmēja lielu vokālu skaņdarbu pretēji instrumentālajai sonātei. Itāļu kantāšu uzplaukums saistās ar L. Rosi, Dž. Karisimi, F. Kavalli, A. Česti, Dž. Legrenci, A Stradellas un A. Skarlati daiļradi.