Kaplavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaplavas pagasts
Kaplavas pagasts LocMap.png
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Kaplava
Platība: 125,4 km2
Iedzīvotāji (2010): 745[1]
Blīvums: 5.9 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Born
krievu: Борнская
Kaplavas pagasts Vikikrātuvē

Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Krāslavas pilsētu un pa Daugavu ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastiem, Daugavpils novada Salienas pagastu, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Braslavas rajonu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Bruņinieku upe, Kobilka, Melnupīte, Piskovatka, Robežupe, Šaltupe, Viļeika, Žukovka.

Ezeri: Baļticas ezers, Dubinka, Jabloņkas ezers, Kaudzīšu ezers, Lielais Borvinkas ezers, Mazais Borvinkas ezers, Saučenku ezers, Šilovkas ezers, Varnaviču ezers, Vilnīšu ezers (Krivojes ezers), Zariņa ezers, Zimašu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveidots kā Bornes pagasts Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novadā apvienojot vairākus muižu pagastus. Pēc 1920. gada zemes reformas Bornes pagasta Kaplavas muiža (Born) tika sadalīta 69 vienībās 245 ha kopplatībā, Matulišķu muiža (Matulischek, 970 ha) 53 vienībās, Dvorišķu muiža (213 ha) 6 vienībās, Vecbornes muiža (Alt-Born, 646 ha) 29 vienības (Bornes muižas pils piešķirta pagastam), Bornes mācītāja muiža (320 ha) 13 vienībās, Varnaviču muiža (Warnowiz, 884 ha) 75 vienībās, Lizetes muiža (Lisettenhof, 181 ha) 5 vienībās, Rožupoles muiža (Rosenfeld, 352 ha) 20 vienībās un Plātera Annas muiža (Annenhof jeb Platershof, 333 ha) 176 vienībās.[2] 1925. gadā Bornes pagasts pārdēvēts par Kaplavas pagastu.

1935. gadā Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 2383 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Kaplavas, Sarkanarmiešu un Varnaviču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Kaplavas ciemam 1956. gadā pievienoja Salienas ciema kolhoza «Strana Sovetov» teritoriju, bet 1957. gadā šī kolhoza teritoriju pievienoja atpakaļ Salienas ciemam. 1979. gadā Kaplavas ciemam pievienoja likvidētā Sarkanarmiešu ciema teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kaplavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kaplava (pagasta centrs), Varnaviči, Upmale, Rožupole, Vecborne, Veckaplava, Dvorišči.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1873. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs Pēteris Pauls Jozuus. 1912. gadā Varnaviču (Varnovicas) muižā dzīvoja izcilais pedagogs un sabiedriskais darbinieks Atis Ķeniņš. 20. gadsimta pirmajā pusē Kaplavas pagastā dzīvojis un divus romānus uzrakstījis arī rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš.[5] Romānā "Augšzemnieki" Jaunsudrabiņš aprakstījis saimnieciskās dzīves uzplaukumu Augšzemē, tostarp Kaplavā. 1885. gadā Bornes pagastā dzimis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka un Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Graudiņš[6]. 1890. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis 1. Latvijas Neatkarības rotas virsnieks, kapteinis un vēlākais Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, kā arī nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Eduards Graudiņš[7].

Lielbornes muižā dzimis Vesels fon Freitāgs-Loringhofens — vācu pretestības kustības dalībnieks, piedalījās atentāta rīkošanā pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā. Bērnību un jaunības gadus viņš pavadīja Skultē.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 15 494. sleja.
  3. M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latgales Laiks: Kaplavā joprojām dzīva rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa gara bagātība 03.08.2001.
  6. http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=478
  7. http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=476