Kapokkoks
| Kapokkoks Ceiba pentandra | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Malvu rinda (Malvales) |
| Dzimta | Malvu dzimta (Malvaceae) |
| Apakšdzimta | Zīda kokvilnas koku apakšdzimta (Bombacoideae) |
| Cilts | Zīda kokvilnas koku cilts (Bombaceae) |
| Ģints | Kapokkoki (Ceiba) |
| Suga | Kapokkoks (C. pentandra) |
 Kapokkoks Vikikrātuvē | |
Kapokkoks (Ceiba pentandra), arī kapoka koks, ir liels, ilgmūžīgs tropu lapu koks no malvu dzimtas, kas tiek uzskatīts par vienu no iespaidīgākajiem tropu mežu augiem. Tas ir raksturīgs kā izteikts emergentais koks jeb koks, kas paceļas virs meža vainagu līmeņa. Parasti kapokkoks sasniedz 30–40 m augstumu, bet labvēlīgos apstākļos 50–60 m un atsevišķos gadījumos līdz ~70 m. Tam ir masīvs stumbrs, plati izplests vainags un raksturīgas platas saknes, kas nodrošina stabilitāti mīkstās, mitrās augsnēs. Jauniem kokiem uz stumbra un zariem bieži ir koniski dzelkšņi; lapas ir plaukstveida saliktas. Augļi ir lielas pākstis, kurās sēklas ietītas vieglā, elastīgā, ūdeni atgrūdošā šķiedrā — kapokā. Sugas dabiskā izplatība aptver tropu Ameriku (īpaši Centrālamerikas un Amazones baseina zemienes) un Rietumāfriku. Kopš koloniālā perioda kapokkoks ir plaši introducēts un naturalizējies arī Dienvidaustrumāzijā. Tas aug zemienes lietusmežos, sezonāli mitros vai sausos mežos, upju palienēs un sekundārajos mežos, kur bieži veido dominējošus, tālu saskatāmus ainavas orientierus.
Ekosistēmās kapokkoks pilda būtisku strukturālo un bioloģisko lomu. Tā vainagā un uz balstsaknēm bieži attīstās epifīti, sūnas un vīteņaugi, bet ziedu nektārs un augļi nodrošina barību putniem, sikspārņiem un bezmugurkaulniekiem. Koks piedalās oglekļa uzkrāšanā un vielu apritē, ilgstoši ietekmējot meža struktūru. Saimniecībā nozīmīgākā ir kapoka šķiedra, ko vēsturiski plaši izmantoja spilvenu, matraču, glābšanas vestu un izolācijas materiālu ražošanā (mūsdienās to daļēji aizstājušas sintētiskās šķiedras). Koksne, lai arī salīdzinoši mīksta, tiek lietota vieglām konstrukcijām un amatniecībā. No sēklām iegūst eļļu, bet dažādas koka daļas izmantotas tautas medicīnā.
Kultūras kontekstā kapokkoks daudzās Āfrikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas sabiedrībās tiek uzskatīts par svētu vai simboliski nozīmīgu koku, bieži saistītu ar kosmoloģiskiem priekšstatiem, senču gariem un kopienas identitāti. Gvatemalā tas ir valsts nacionālais koks un mitoloģijā nereti interpretēts kā “pasaules koks”, kas simboliski savieno zemes un debesu sfēras.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kapokkoks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|