Kaporeto kauja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaporeto kauja

Kaporeto kauja bija veiksmīgs Austroungārijas un Vācijas impērijas armiju uzbrukums Itālijas karalistes armijai 1917. gada oktobrī. Itāļi Luidži Kadornas vadībā iepriekšējos 2,5 gadus bija šeit 11 reizes veikuši uzbrukumus ar minimāliem panākumiem. 1917. gada augustā itāļiem gandrīz izdevās pārraut austroungāru aizsardzību, apdraudot ostas pilsētu Triesti. Austroungāri lūdza vācu palīdzību, kas uz Itālijas fronti nosūtīja sešas divīzijas. Tās apvienoja ar deviņām austroungāru divīzijām, izveidojot 14. armiju vācu ģenerāļa Oto fon Belova pakļautībā. Viņa izstrādātais uzbrukuma plāns paredzēja ierobežotu uzbrukumu, kas atspiestu itāļus no Triestes apkārtnes. Kalnainais apgabals nozīmēja, ka lielu armijas vienību ātra pārvietošanās nebija iespējama, tāpēc frontes pārraušanai vācieši izmantoja nelielas specvienības. Lai arī itāļu armijai bija skaitliskais pārsvars, viņiem bija vāja morāle un vāji komandieri. Par spīti dezertieru brīdinājumiem par gaidāmo uzbrukumu, itāļi neveica aizsardzības līniju pastiprināšanu.

1917. gada 24. oktobrī sākās uzbrukums, kas ātri pārrāva itāļu aizsardzību. Vienu no nelielajām vienībām komandēja Ervins Rommels, kuru par panākumiem kaujā apbalvoja ar Pour le Mérite ordeni. 30. oktobrī frontes pārrāvums bija tik dziļš, ka apdraudēja blakus esošās itāļu pozīcijas, un tās sāka atkāpties visā frontes garumā. 10 000 itāļu krita kaujās un 30 000 guva ievainojumus. Gūstā krita 300 000 itāļu, 350 000 dezertēja. Itālijas 2. armija bija pilnībā iznīcināta. Ap 10. novembri frontes līnija stabilizējās apmēram 30 kilometru attālumā no Venēcijas.[1]

Smagā Itālijas sakāve mudināja 9. novembrī Antantei izveidot Augstāko kara padomi, kas ātri uz Itāliju nosūtīja sešas franču un piecas britu divīzijas, lai nostiprinātu itāļu fronti. Sakāves dēļ amatu zaudēja Kardona, kura vietā iecēla Armando Diazu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]