Karš par Spānijas mantojumu
Karš par Spānijas mantojumu bija konflikts starp vairākām Eiropas valstīm, kas ilga no 1701. līdz 1714. gadam.
Karu izraisīja ilgstošā Francijas un Hābsburgu cīņa par hegemoniju Eiropā. Tā kā Spānijas karalim, pēdējam Habsburgu dinastijas pārstāvim Karlosam II nebija mantinieku, jautājums par varas pārņemšanu kļuva aktuāls vairākās Eiropas valstīs. Mēģinājums sadalīt impēriju starp troņa pretendentiem (Francijas Burboniem, Austrijas Hābsburgiem un Bavārijas Vitelsbahiem) bija neveiksmīgs.
Pēc Karlosa II nāves Spānijas troni ieguva Francijas karaļa Luija XIV mazdēls Anžū Filips. Tā kā šāds risinājums apdraudētu Eiropas līdzsvaru, Lielbritānija, Nīderlande, Svētās Romas impērijas imperators Leopolds, Prūsija, Hannovere, citas vācu valstiņas un Portugāle noslēdza savienību pret Franciju. Alianse guva panākumus, izņemot Spāniju, kur Filips veiksmīgi noturēja savas pozīcijas.
1713. gadā notika Utrehtas miera kongress, ar kuru karš beidzās. 1714. gadā tiks noslēgts Raštates miera līgums starp Franciju un Austriju un Bādenes miera līgums starp Franciju un Svēto Romas impēriju.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karš par Spānijas mantojumu.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|