Pāriet uz saturu

Karaībi

Vikipēdijas lapa
Karību cilts, 1880. gads

Karaībi jeb karībi ir Amerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas dzīvoja Karību jūras salās un Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē. Viņi bija pēdējie no vietējiem iedzīvotājiem, kas apdzīvoja Grenādu pirms eiropiešu kolonizācijas.

Tiek uzskatīts, ka karaībi migrēja no Dienvidamerikas kontinenta, galvenokārt no Orinoko upes baseina.

Karaību valoda piederēja Karību valodu saimei, tomēr spēcīgas ietekmes dēļ no aravakiem valodas lietojums bija sajaukts: vīrieši biežāk runāja karaību, sievietes – aravaku valodā (karaībi biežāk nogalināja vīriešus, bet sievietes piespieda kļūt par sievām vai kalponēm). Tas radīja unikālu dzimumu balstītu divvalodību: vīrieši un sievietes vienā sabiedrībā runāja atšķirīgās valodās. Mūsdienu pētnieki uzskata, ka ar laiku aravaku valoda salās kļuva dominējoša ikdienas saziņā, bet karaību valoda saglabājās kā “karotāju elitei” raksturīga.[1]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]