Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Guinezā
| Karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezā | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
| Atrašanās vieta | Ziemeļrietumu Velsa, Apvienotā Karaliste |
| Kritērijs | Kultūra: i, iii, iv |
| Atsauce | 374 |
| Iekļaušanas vēsture | |
| Iekļaušana | 1986 (10. sesija) |
,_Wales_01.jpg)
.jpg)
.jpg)
_in_an_attempt_to_annexe_Wales_into_England_12.png)
Karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezā (angļu: Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd) ir labi saglabājušies nocietinājumi no Edvarda I valdīšanas laika (1272–1307), kas atrodas Velsas ziemeļos bijušās Guinezas karalistes, mūsdienās Guinezas grāfistes teritorijā.[1]
Kopš 1986. gada karaļa Edvarda I pilis un cietokšņi Guinezas vecajā karalistē ir UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē.
Objektu apraksts
[labot | labot pirmkodu]Pasaules mantojuma sarakstā ietilpst Bomarisas un Harlehas pilis, kā arī Karnarvonas un Konvi nocietinājumu kompleksi. Visas pilis veido vienotu stilistisku grupu, kas pārstāv viduslaiku militāro arhitektūru. Pilis tika uzceltas karaļa Edvarda I galvenā arhitekta Džeimsa no Sentdžordžas, vadībā, kurš tika uzskatīts par tā laika izcilāko militāro arhitektu.
Karnarvonas pils bija Ziemeļvelsas karaliskā rezidence un arī valdības mītne. Pils nozīme tikai palielinājās pēc Edvarda I dēla dzimšanas tur 1284. gadā. Pils ieguva vēl lielāku slavu 1969. gadā, kad tajā notika Velsas prinča Čārlza investitūra.
Konvi pils tika uzcelta laikā no 1283. līdz 1287. gadam. Pilī ietilpst divi priekšpils torņi un astoņi masīvi lielgabalu torņi. 1,2 km garie Konvi pilsētas mūri, kas atrodas uz ziemeļiem un rietumiem no pils, ir vieni no vislabāk saglabātajiem šāda veida objektiem Eiropā. Šos mūrus veido 21 lielgabalu tornītis un trīs pils vārti.
Harlehas pilij ir neliels iekšējais pagalms un sekojošs koncentrisks plānojums. Pils apbūvē dominē masīvi pils vārti ar diviem torņiem un četriem apaļiem stūra torņiem. Pils tika uzcelta laikā no 1283. līdz 1289. gadam un izturēja četrus gadus ilgušo aplenkumu, ko 1404. gadā uzsāka Oveins Glindurs.
Bomarisas pils ir pēdējais un lielākais karaļa Edvarda I nocietinājums, kura celtniecība tika uzsākta 1295. gadā. Lai gan pils nekad netika pabeigta, tā ir lielisks koncentriska pils plānojuma piemērs.
Objektu aizsardzība
[labot | labot pirmkodu]
Bomarisas un Harlehas pilis ir unikāls 13. gadsimta beigu arhitektūras sasniegums, kam raksturīgas dubultas sienas un koncentrisks izkārtojums, kas atbilst pirmajam iekļaušanas kritērijam aizsardzības sarakstā. Vairāku piļu pierādītā un dokumentētā loma kā karaliskajām rezidencēm atbilst trešajam iekļaušanas kritērijam. Dažu būvju būvniecība turpinājās līdz 1330. gadiem.
Pilis un būves pārvalda Velsas Asamblejas Vēsturiskās vides nodaļa Cadw. Tās misija ir aizsargāt un atvieglot piekļuvi valsts vēsturiskajām vietām, tostarp pārvaldīt vēsturiskās ēkas un ainavas, senos pieminekļus un zemūdens arheoloģijas pieminekļus.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd» (angļu). ЮНЕСКО. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-03. Skatīts: 2010-05-07.
- ↑ «About Cadw» (angļu). Cadw. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-25. Skatīts: 2010-05-07.
