Karaļa Viljama sala

Vikipēdijas lapa
Karaļa Viljama sala
Karaļa Viljama sala
Salas satelītattēls
Karaļa Viljama sala (Kanāda)
Karaļa Viljama sala
Karaļa Viljama sala
Karaļa Viljama sala (Nunavuta)
Karaļa Viljama sala
Karaļa Viljama sala
Ģeogrāfija
Koordinātas 69°10′N 97°25′W / 69.167°N 97.417°W / 69.167; -97.417Koordinātas: 69°10′N 97°25′W / 69.167°N 97.417°W / 69.167; -97.417
Arhipelāgs Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Platība 13111 km²
Garums 175 km
Krasta līnija 1289[1] km
Augstākais kalns 141 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Karogs: Nunavuta Nunavuta
Lielākā pilsēta Joaheivena
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1349 (2021)
Pamatiedzīvotāji inuiti
Karaļa Viljama sala Vikikrātuvē

Karaļa Viljama sala (angļu: King William Island) vai Kikiktaka (inuītu: ᕿᑭᖅᑕᖅ, Qikiqtaq)[2] ir mazapdzīvota sala Kanādas ziemeļos Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[3] Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kitikmeotas reģionam.[4] 15. lielākā Kanādas sala un 61. lielākā sala pasaulē. Vienīgā apdzīvotā vieta ir Joaheivena salas dienvidaustrumu krastā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga dienviddaļā. 4 km platais Simpsona šaurums dienvidos to šķir no kontinenta krasta (Adelaidas pussalas), Viktorijas šaurums rietumos — no Viktorijas salas, Džeimsa Rosa un Reja šaurumi austrumos — no Būtijas pussalas. Dienvidrietumos krastus apskalo Karalienes Modas līcis, bet austrumos — Sentroka un Rasmusena baseini. Salas krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu, piekrastē šēras. Salas teritoriju aizņem zemiene, biezs upju un ezeru tīkls. Ainavā valda tundra un arktiskais tuksnesis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu kopš seniem laikiem apdzīvojuši inuiti. Pirmais no eiropiešiem salu 1830. gadā apmeklēja britu kuģotājs Džeimss Klārks Ross un , domājot, ka tā ir pussala, nodēvēja to par godu britu karalim Viljamam IV par Karaļa Viljama Zemi (King William Land). Jūrasšaurumi salas dienvidos un austrumos tika atklāti tikai 1834. gadā. 1846. gadā salā un tās apkaimē gāja bojā Džona Franklina ekspedīcija, kas kājām mēģināja sasniegt kontinentu no ledū iesalušajiem ekspedīcijas kuģiem. Kopš 1927. gada salas dienvidaustrumos izveidota Hudson's Bay Company faktorija, kas vēlāk izauga par salas vienīgo pastāvīgi apdzīvoto vietu Joaheivenu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]