Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)

Vikipēdijas lapa
Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)
Daļa no Pirmā pasaules kara

Vācu frontes līnija Cjindao
Datums1914. gada 3. augusts – 1919. gada 5. janvāris[1]
Vieta
Iznākums Antantes uzvara
Karotāji

Antante:
Valsts karogs: Japānas Impērija Japānas impērija
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Britu impērija

Valsts karogs: Francija Francija
Valsts karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Atbalstīja:
Ķīnas republika
Valsts karogs: Taizeme Siāma

Centrālās lielvalstis:
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācu impērija

Valsts karogs: Austroungārija Austroungārija


'''Centrālās Āzijas kaujinieki''':

Komandieri un līderi
Valsts karogs: Japānas Impērija Katō Sadakiči
Valsts karogs: Japānas Impērija Kamio Mitsuomi
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kristofers Kredoks 
Valsts karogs: Austrālija Viljams Holms
Valsts karogs: Jaunzēlande Roberts Logans
Valsts karogs: Francija Maksims Destremo
Valsts karogs: Krievijas Impērija Aleksejs Kuropatkins

Valsts karogs: Vācijas Impērija Alfrēds Valdeks
Valsts karogs: Vācijas Impērija Maksimiljāns fon Špē
Valsts karogs: Vācijas Impērija Eduards Hābers
Valsts karogs: Vācijas Impērija Ērihs Šulcs-Everts


Kokumbajs Čini
Batirhans Rajumbeks
Alibi Džangildins
a Hermaņa Decnera vienības padošanās datums, lielākās kaujas darbības beidzās 1914. gadā.
Vācijas Klusā okeāna kolonijas

Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā Pirmā pasaules kara laikā notika, lai Antantes valstis ar savu Āzijas koloniju un sabiedroto valstu palīdzību varētu iekarot Vācijas impērijas kolonijas šajā reģionā. Lielākā sauszemes operācija bija vācu Ķīnas kolonijas Cingtao aplenkums. Pārējās kaujas notika galvenokārt uz jūras vai saistījās ar vācu Jaungvinejas un daudzo salu arhipelāgu pakāpenisku pakļaušanu.

Iznākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas Klusā okeāna salu liktenis lielā mērā bija novēlota doma, kas izraisīja nelielu interesi Parīzes miera konferencē sanākušajos valstu pārstāvjos. Lai gan vāciešiem bija zināma cerība atjaunot savas Klusā okeāna kolonijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Japānas enerģiskā lobēšana noveda pie kara laika status quo saglabāšanas Nāciju līgas mandātu veidā. Austrālija saņēma bijušo Vācu Jaungvineju, Bismarka arhipelāgu, Nauru un Zālamana salu ziemeļu pusi. Vācu Samoa kļuva par Jaunzēlandes mandātu, un Japāna saņēma mandātu bijušajām Vācijas kolonijām uz ziemeļiem no ekvatora, proti, Marianas, Karolīnas un Māršala salas. Klusā okeāna salas palika šo valstu rokās līdz Otrajam pasaules karam.[2]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. a
  2. https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/pacific_islands