Pāriet uz saturu

Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)

Vikipēdijas lapa
Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)
Daļa no Pirmā pasaules kara

Vācu frontes līnija Cjindao
Datums1914. gada 3. augusts – 1919. gada 5. janvāris[P 1]
Vieta
Iznākums Antantes uzvara
Karotāji
Antante:
Valsts karogs: Japānas Impērija Japānas Impērija
Valsts karogs: Francija Francija
Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Atbalstīja:
Ķīnas Republika
Valsts karogs: Taizeme Siāma
Centrālās lielvalstis:Valsts karogs: Austroungārija Austroungārija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Japānas Impērija Kato Sadakiči
Valsts karogs: Japānas Impērija Kamio Mitsuomi
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kristofers Kredoks 
Valsts karogs: Austrālija Viljams Holms
Valsts karogs: Jaunzēlande Roberts Logans
Valsts karogs: Francija Maksims Destremo
Valsts karogs: Krievija Aleksejs Kuropatkins

Valsts karogs: Vācijas Impērija Alfrēds Valdeks 🏳️
Valsts karogs: Vācijas Impērija Maksimiljāns fon Špē
Valsts karogs: Vācijas Impērija Eduards Hābers 🏳️
Valsts karogs: Vācijas Impērija Ērihs Šulcs-Everts


Kokumbajs Čini
Batirhans Rajumbeks
Alibi Džangildins
Vācijas Klusā okeāna kolonijas

Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā Pirmā pasaules kara laikā notika, lai Antantes valstis ar savu Āzijas koloniju un sabiedroto valstu palīdzību varētu iekarot Vācijas Impērijas kolonijas šajā reģionā. Lielākā sauszemes operācija bija vācu Ķīnas kolonijas Cjindao aplenkums. Pārējās kaujas notika galvenokārt uz jūras vai saistījās ar Vācu Jaungvinejas un daudzo salu arhipelāgu pakāpenisku pakļaušanu.

Vācijas Klusā okeāna salu liktenis lielā mērā bija novēlota doma, kas izraisīja nelielu interesi Parīzes miera konferencē sanākušajos valstu pārstāvjos. Lai gan vāciešiem bija zināma cerība atjaunot savas Klusā okeāna kolonijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Japānas enerģiskā lobēšana noveda pie kara laika status quo saglabāšanas Nāciju līgas mandātu veidā.

Austrālija saņēma bijušo Vācu Jaungvineju, Bismarka arhipelāgu, Nauru un Zālamana salu ziemeļu pusi. Vācu Samoa kļuva par Jaunzēlandes mandātu, un Japāna saņēma mandātu bijušajām Vācijas kolonijām uz ziemeļiem no ekvatora, proti, Marianas, Karolīnas un Māršala salas. Klusā okeāna salas palika šo valstu rokās līdz Otrajam pasaules karam.[1]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Hermaņa Decnera vienības padošanās datums, lielākās kaujas darbības beidzās 1914. gadā.
  1. «Pacific Islands / 1.0 / encyclopedic». 1914-1918-Online (WW1) Encyclopedia (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]