Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par 1229. gada karagājienu uz kuršu zemi. Par citām jēdziena Karagājiens uz Kursu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zobenbrāļu ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes ziemeļaustrumu daļā

1229. gada karagājiens uz Abavas kuršu zemi notika 1229. gada vidū un bija pirmais zināmais vācu krustnešu iebrukums Kurzemes teritorijā. Karagājiena formālais iemesls bija kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvas klosterim iepriekšējā gada vasarā. Krustnešu karaspēku vadīja Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns. Iebrucēji izpostīja Abavas ielejas kuršu zemi. Pēc postīšanas šajā kuršu zemē izcēlies bads un tās iedzīvotāji lūguši labību no Rīgas tirgotājiem, pretī solot pāriet katoļu ticībā un kļūt par Rīgas bīskapa vasaļiem. 1230. gadā tā sauktās Miera Kursas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza miera līgumu, ko no krustnešu puses parakstīja Rīgas domkapituls, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas rāte, bet no kuršu puses Rendas, Valgales, Pedvāles, Matkules, Vānes, Pūres, Iģenes, Kandavas un Ansiņu ciemu vecākie. To vēlāk izmantoja Zobenbrāļu ordenis savā cīņā pret Alnas Balduīna centieniem 1231. gadā nodibināt tieši Romas pāvestam pakļautu Kurzemes valsti.

Abavas kuršu līgums ar Rīgas krustnešiem ir senākais saglabājies līgums ar pakļautajiem Senlatvijas iedzīvotājiem. Tajā bija šādi noteikumi[1]:

  1. kuršiem bija jāļaujas kristīties katoļticībā,
  2. viņiem vajadzēja uzņemties kristietības jūgu (uzturēt katoļu priesteri),
  3. ik gadus maksāt nodevās no katra arama un ecējama zirga vienu birkavu rudzu,
  4. kurši paturēja īpašumtiesības uz saviem laukiem,
  5. kurši apņēmās cīnīties pret Kristus ienaidniekiem.

Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari, Rīga 2002. 230 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]