Karagājiens uz Jersiku (1209)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par 1209. gada karagājienu uz Jersiku. Par citām jēdziena Karagājiens uz Jersiku nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1209. gada karagājiens uz Jersiku
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Krustnešu karagājiens uz Jersiku sākās no Rīgas un virzījās caur Koknesi (Kokenhusen) gar Daugavu uz dienvidaustrumiem.
Datums 1209. gada rudens
Vieta Jersika
Iznākums Ķēniņš Visvaldis bija spiests slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali
Karotāji
Jersikas karadraudze Vācu krustneši,
karaspēks no visiem Līvzemes un Tālavas apgabaliem
Komandieri
ķēniņš Visvaldis bīskaps Alberts
Zaudējumi
nedaudz karavīru nogalināti, Jersikas ķēniņiene aizvesta gūstā uz Rīgu

1209. gada karagājiens uz Jersiku notika 1209. gada rudenī pēc bīskapa Alberta iniciatīvas, lai pakļautu Jersikas ķēniņvalsti savai varai un mazinātu lietuviešu un krievu uzbrukuma draudus Livonijas bīskapijai. Bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks kopā ar letgaļu un līvu karavīriem no Rīgas caur Koknesi devās uz Jersiku. Pilsētas krievu karavīri nesekmīgi centās aizstāvēt pilsētas vārtus, bet drīz vien krustneši ielauzās Jersikā un izlaupīja gan pilsētu, gan tās kristīgās baznīcas. Ķēniņa Visvalža sieva tika saņemta gūstā, bet pats valdnieks pārcēlās pāri Daugavai. Ķēniņš Visvaldis bija spiests ierasties Rīgā un slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali un trīs no savām zemēm saņēma atpakaļ kā karoga lēni.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]