Karels Krils
Karels Krils | |
---|---|
1990 | |
Galvenā informācija | |
Dzimis | 1944. gada 12. aprīlis |
Izcelsmes vieta | Kromeržīža, Bohēmijas un Morāvijas protektorāts |
Miris | 1994. gada 3. martā (49 gadu vecumā) |
Žanri | folkmūzika, autordziesma |
Nodarbošanās | dziedātājs, dziesmu autors, dzejnieks, mākslinieks, radiožurnālists |
Instrumenti | dziedāšana, ģitāra |
Darbības gadi | 1968—1994 |
Izdevēji | Supraphon, Primaphon, Caston, Bonton |
Mājaslapa | karelkryl.cz čehu valodā |
Karels Krils (dzimis 1944. gada 12. aprīlī Kromeržīžā — miris 1994. gada 3. martā Minhenē) bija pazīstams Čehoslovākijas (dzimis Morāvijā ar čehu valodu kā dzimto) dzejnieks, dziesminieks un daudzu protesta dziesmu autors, kurās viņš asi kritizēja liekulību, stulbumu un necilvēcību savas dzimtenes komunistiskā (un vēlāk arī pēckomunistiskā) režīma izpildījumā.
Krila dziesmu teksti ir izteikti poētiski un izsmalcināti, ar rūpīgām atskaņām un biežu metaforu un vēsturisko norāžu izmantošanu. Viņa ģitāras retās skaņas tikai pasvītro pašu tekstu dabisko plūsmu. Atsevišķos aspektos — it īpaši viņa dziesmu tekstu sarežģītības dēļ, viņa pavadījuma ar vienu akustisko ģitāru un arī ar lielu popularitāti — Krils bija līdzīgs Bobam Dilanam jaunībā. Tomēr atšķirībā no Dilana, čehu dziedātājam bija gluda un tīra, bet spēcīga balss, kas viņa bieži skumjajiem dziesmu tekstiem piešķīra citu noskaņu.
Divdesmit gadus nodzīvojis piespiedu trimdā, sākotnēji viņš ļoti vēlējās komunisma sabrukumu savā valstī, bet drīz vien viņš asi un bez kompromisiem kritizēja jauno režīmu un tā galvenos varoņus, ieskaitot Vāclavu Havelu, un it īpaši tos, kuri bija atbildīgi par Čehoslovākijas izjukšanu 1992. gadā.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krils dzimis 1944. gada 12. aprīlī Kromeržīžā, nacistu okupētajā Bohēmijas un Morāvijas protektorātā, tomēr viņa ģimenes saknes bija Novi Jičīnā, kur viņi vēlāk pārcēlās uz dzīvi. Krilu ģimenei piederēja tipogrāfija, kas viņiem tika konfiscēta pēc komunistu varas pārņemšanas 1948. gadā un atdota metāllūžņos, ģimenei nācās pārvākties dzīvot uz pussagruvušas mājas pagrabu.[1] Krils plānoja kļūt par podnieku un mācījās arodvidusskolā Behiņē, kur specializējās keramikā. 1962. gadā viņš to pabeidza, taču buržuāziskās izcelsmes dēļ neatrada piemērotu darbu un sāka strādāt tualetes santehnikas fabrikā Teplicē.[2] Tai pašā laikā sāka sacerēt dziesmas. 1966. gadā viņš pārbrauca dzīvot uz Olomoucu, 1967. gadā uz Ostravu, kur strādāja par Čehoslovākijas radio korespondentu.
Krils uz Prāgu pārcēlās 1968. gadā kā Čehoslovākijas televīzijas asistents. Brīvajā laikā viņš dziedāja savas romantiskās un satīriskās folka dziesmas teātros un klubos, tās kopš 1966. gada skanēja arī radio. Kad Varšavas pakta armijas 1968. gada 21. augustā okupēja Čehoslovākiju, lai apspiestu Prāgas pavasara reformu kustību, Krils izlaida savu pirmo albumu. Nosaukuma dziesma Bratříčku zavírej vrátka ("Turi vārtus aizvērtus, mazais brālīt") tika uzrakstīta spontāni 1968. gada 22. augustā kā tūlītēja reakcija uz okupāciju. Albumā parādīts viņa priekšstats par režīma nehumānumu un viņa uzskati par dzīvi komunistiskā pakļautībā.[3] Albums, kas tika izlaists 1969. gada sākumā, tika aizliegts un izņemts no plauktiem neilgi pēc tam, taču tas nespēja kavēt dziesmu kļūšanu par kulta hītiem. Krils 1969. gadā koncertēja valsts mācību iestādēs, neslēpjot savu viedokli par notiekošo, taču drīz cenzūras ierobežojumi kļuva stingrāki.
Krils 1969. gadā pameta Čehoslovākiju, lai apmeklētu autormūzikas festivālu Valdekas pilī Rietumvācijā. Paredzot iespēju tikt ieslodzītam dzimtenē, kura, viņaprāt, pārāk ātri pielāgojās okupācijas režīmam,[2] viņš nolēma pieprasīt politisko patvērumu un palikt ārzemēs. Viņa otrais albums Rakovina (čehu valodā tas nozīmē "vēzis") Čehoslovākijā tika aizliegts; tomēr kontrabandas ceļā valstī tika ievestas un plaši izplatītas tā kopijas.[4] Nosaukuma dziesma un citas albuma dziesmas atspoguļoja paralīzi, kas nospieda Prāgas pavasara nāciju uz ceļiem; tās atsaucas uz Jana Palaha pašupurēšanos, kā arī uz to, ka Čehoslovākijas policija nesaudzīgi apspieda mierīgos protestus 1968. gada iebrukuma pirmajā gadadienā. Krils Vācijā studēja mākslas vēsturi un žurnālistiku Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē, taču grādu neieguva. Lielāko daļu sava laika trimdā Krils strādāja Radio Brīvā Eiropa un šajā laika posmā izdeva vairākus albumus. Lai arī viņa albumi Čehoslovākijā tika aizliegti un netika atskaņoti valdības kontrolētajās radiostacijās, daudzas viņa dziesmas kļuva populāras dzimtenē, kur viņa ierakstu klausīšanās vai dziesmu dziedāšana kļuva par pagrīdes protesta svarīgu sastāvdaļu. Krils devās vairākās tūrēs pa Skandināviju, Ziemeļameriku un Austrāliju. Šajā laikā viņš sacerēja dziesmas ne tikai dzimtajā čehu valodā, bet arī poļu un vācu valodās. Tāpat viņš nelielās tirāžās izdeva savu dzejoļu krājumus.[4]
Aizrautības pilnajās 1989. gada novembra dienās, samta revolūcijas laikā, Krils atgriezās Čehoslovākijā, lai apmeklētu savas mātes bēres. Sākumā viņš bija sajūsmā par totalitārisma beigām, bet drīz vien atklāti izteica sarūgtinājumu par politikas un sabiedrības pārvērtību gaitu.[5] Viņš turpināja rakstīt protesta dziesmas (piem., Demokracie, “Demokrātija”), kritizējot politiķus un citus, kas, viņaprāt, bija atbildīgi par neveiksmēm valsts pārejā uz pilnvērtīgu demokrātiju, īpaši tos, kuri pameta komunistisko partiju 1989. gadā vai pēc tā un pēkšņi kļuva par “demokrātiem”. Impulsīvais taisnības meklētājs Krils pārmeta arī tiem, kuri centās manipulēt ar Čehijas un Slovākijas pilsoņiem, izmantojot vietējo nacionālismu un melus par ekonomisko pārveidi. Sakarā ar apstākļiem valstī, kurus viņš uzskatīja par nepanesamiem, viņš nolēma atkal doties prom uz Vāciju. Karels Krils 1994. gada 3. martā, tikai mēnesi pirms savas piecdesmitās dzimšanas dienas, nomira no sirdslēkmes Minhenes slimnīcā. Apglabāts Prāgā Brževnovas kapsētā blakus klosterim, kurā ik gadus viņa nāves dienā pēc aizlūguma notiek viņam veltīta tikšanās.
Balvas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1989. gads — Jana Zahradnīčeka čehu dzejas balva no Čehoslovāku literatūras kluba Losandželosā.
Pēcnāves
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1994. gads — Kārļa universitātes sudraba piemiņas medaļa par ieguldījumu nācijas garīgajā attīstībā un morālajā atbalstā
- 1995. gads — Františeka Krīgla balva
- 1995. gads — Čehijas Grammy
- 1995. gads — II klases medaļa "Par nopelniem"
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hraje a zpívá Karel Kryl
- Kníška Karla Kryla
- Sedm básniček na zrcadlo
- Pochyby
- 17 kryptogramů na dívčí jména
- (Zpod stolu) sebrané spisy
- Slovíčka
- Amoresky
- Z mého plíživota
- Zbraně pro Erató
- LOT
- Sněhurka v hadřících
- POD GRAFIKU
- Půlkacíř
- Texty písní
- Básně
- Krylogie+Půlkacíř
- Rozhovory
- Demokracie, aneb s malou vadou na kráse…
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karels Krils Čehoslovākijā izdeva tikai vienu albumu (Bratříčku, zavírej vrátka),[6] bet daudzi albumi tika izdoti trimdā, ievērojams piemērs bija Tekuté písky.[7]
- Bratříčku, zavírej vrátka (1969, LP, Panton Records, ČSSR )
- Rakovina (1969, LP, Primaphon, Vācija )
- Maškary (1970, LP, Caston, Vācija )
- Carmina Resurrectionis (1974, EP, Caston, Vācija )
- Karavana mraků (1979, LP, Šafrán 78, Zviedrija )
- Plaváček (1983)
- Ocelárna (1984, EP)
- Dopisy (1988, MC)
- Tekuté písky (1990, LP, MC, CD, Bonton, Čehoslovākija )
- Dvě půle lunety anebs rebelants o lásce (1992, Karela Krila deklamētie dzejoļi)
- Monology (1992, LP, CD, MC Janez, Čehoslovākija )
- To nejlepší 1 (1993, CD, MC, Bonton, Čehija )
- Děkuji (1995)
- Jedůfky (1996)
- To nejlepší 2 (1998) [7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karels Krils |
- ↑ 1,0 1,1 Čehijas radio: АККОРДЫ ПРОТЕСТА КАРЕЛА КРЫЛА, Катерина Айзпурвит, Антон Каймаков, 03-03-2019
- ↑ 2,0 2,1 Čehijas radio: БАРД, ПОЭТ И ГРАЖДАНИН КАРЕЛ КРЫЛ, Михал Лаштовичка, 13-06-2003
- ↑ Youtube: Krila agrīno dziesmu izlase
- ↑ 4,0 4,1 Оккупация как долгая ночь
- ↑ Karel Kryl. Krylogie: Půlkacíř. TORST, 2000. 64. lpp. ISBN 80-7215-102-9.
- ↑ Pavla Horáková. «Radia.cz Article», 2006-08-22. Skatīts: 2008-01-21.
- ↑ 7,0 7,1 «Kryl Discography». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-27. Skatīts: 2009-06-25. Kļūda atsaucē: nederīga
<ref>
iezīme; nosaukums "Discography" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu