Karls Persimegi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Karl Pärsimägi)
Karls Persimegi
Karl Pärsimägi
Pašportrets (ap 1930. gadu)
Dzimis 1902. gada 11. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Oe, Antslas pagasts, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1942. gada 27. jūlijā (40 gadu vecumā)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Aušvica, Trešais reihs
Tautība igaunis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens fovisms
Iespaidojies no Nikolajs Trīks, Konrāds Megi

Karls Persimegi (igauņu: Karl Pärsimägi; dzimis 1902. gada 11. maijā Oe, Antslas pagastā, miris 1942. gada 27. jūlijā Aušvicā) bija igauņu fovisma gleznotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Persimegi bija pārtikuša lauksaimnieka dēls. 1919. gadā viņš piedalījās Igaunijas neatkarības karā un saņēma medaļu. Pēc kara, pretēji tēva vēlmēm viņš devās uz Tartu, lai iestātos jaunajā Pallas mākslas skolā, kas bija zināma ar modernās mākslas popularizēšanu. Papildus citiem jaunajiem stiliem kā fovisms, viņu ietekmēja igauņu tautas māksla un Konrāds Megi, kurš tur strādāja par pasniedzēju. Viņš mācījās arī kopā ar Nikolaju Trīku un 1923. gadā devās studiju ceļojumā uz Vāciju. Tajā pašā gadā notika pirmā viņa izstāde. Viņš vairākkārt pārtrauca savu izglītošanos, lai apmeklētu ģimenes saimniecību un glezonu ainavas.

1937. gadā ar tēva finansiālu atbalstu viņš pārcēlās uz Parīzi, kurš bija samitrinājies ar dēla karjeras izvēli. Tur viņš mācījās Académie Colarossi un ietekmējās no Pola Sezana, lai arī pats bija izpelnījies apzīmējumu "igauņu Matiss". Sākoties Otrajam Pasaules karam pretēji citiem Baltijas māksliniekiem viņš atteicās atgriezties tēvzemē, ko bija okupējusi Padomju Savienība.

1941. gadā viņu arestēja Gestapo un nogādāja Aušvicā. Viņa aresta iemesli joprojām ir neskaidri. Viņš nebija ebrejs, bet, iespējams, bija mēģinājis palīdzēt ebreju draugam, kurš bija aktīvs pretošanās kustībā. Kā iespējams iemesls minēta arī seksuālā orientācija.[1] Viņš tika nonāvēts nākamajā gadā.

Viņa atbalsta Igaunijas neatkarībai dēļ, Padomju periodā viņa darbi netika izstādīti. Pēc 1991. gada interese par viņa daiļradi atjaunojās. Viņa dzimšanas simtgade tika atzīmēta ar izstādi un daudzi viņa darbi tagad ir Tartu mākslas muzeja kolekcijā.

Gleznas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kädi Talvoja. «Kunst». www.sirp.ee. Skatīts: 2018-04-23.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Heie Treier: Pärsimägi: Võrumaa, Tartu, Pariis, Tallinn, Eesti Kunstiakadeemia, 2003 ISBN 9985-946-52-9
  • Eha Ratnik, Karl Pärsimägi. Tartu Art Museum, 1966.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]