Karls Deivids Andersons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karls Deivids Andersons
Carl David Anderson
Personīgā informācija
Dzimis 1905. gada 3. septembrī
Ņujorka, ASV
Miris 1991. gada 11. janvārī (85 gadi)
San Marino, Kalifornija, ASV
Pilsonība ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Alma mater Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Sasniegumi, atklājumi pozitrona aklāšana
miona aklāšana
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1936)
Eliota Kresona medaļa (1937)

Karls Deivids Andersons (angļu: Carl David Anderson, dzimis 1905. gada 3. septembrī, miris 1991. gada 11. janvārī) bija amerikāņu fiziķis. Andersons pazīstams ar pozitrona atklāšanu 1932. gadā. Par šo atklājumu Andersons 1936. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā. Vienlaicīgi ar Andersonu Nobela prēmiju ieguva arī austriešu-amerikāņu fiziķis Viktors Hess (par kosmiskā starojuma atklāšanu).[1] Otrs nozīmīgs Andersona sasniegums bija miona aklāšana 1936. gadā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andersons piedzima Ņujorkā zviedru imigrantu ģimenē. Studēja fiziku un inženieriju Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā. 1927. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 1930. gadā — zinātņu doktora grādu. Roberta Milikena vadībā uzsāka kosmiskā starojuma pētījumus. Šo pētījumu gaitā Andersons atklāja daļiņu atstātos trekus tvaika kondensācijas kamerā. Andersons pēc eksperimentos iegūtajiem rezultātiem secināja, ka trekus veidojuši pozitroni — daļiņas ar tādu pašu masu, kā elektroniem, bet ar pretēju elektrisko lādiņu. Andersons par savu atklājumu paziņoja 1932. gadā. Pozitronu eksistenci teorētiski bija paredzējis Pols Diraks. Andersons bija pirmais, kas pierādīja pozitronu esamību kosmiskajā starojumā.

1936. gadā, turpinot kosmiskā starojuma pētījumus, Andersons kopā ar savu studentu Setu Nedemeijeru atklāja mionu.[2]

Andersons visu savas karjeras laiku strādāja Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, arī Otrā pasaules kara laikā, kad pievērsās raķešu tehnoloģiju pētniecībai. 1950. gadā Andersons kļuva par Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas biedru.

Andersons nomira 1991. gadā 85 gada vecumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Džeimss Čedviks
Nobela prēmija fizikā
1936
kopā ar Viktoru Hesu
Pēctecis:
Klintons Deivisons
Džordžs Tomsons