Karošknābis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Karošknābis
Platalea leucorodia (Linnaeus, 1758)
Karošknābis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPelikānveidīgie (Pelecaniformes)
DzimtaIbisu dzimta (Threskiornithidae)
ApakšdzimtaKarošknābju apakšdzimta (Plataleinae)
ĢintsKarošknābji (Platalea)
SugaKarošknābis (Platalea leucorodia)
Karošknābis Vikikrātuvē

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.[1] Tam ir trīs pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā karošknābis ir rets ieceļotājs
Jaunajiem putniem knābis ir rozīgs

Karošknābis ligzdo Rietumeiropā, sākot ar Atlantijas okeāna krastu, no Spānijas dienvidiem līdz Lielbritānijai. Areāls austrumu virzienā turpinās cauri Eiropas centrālajai daļai un dienvidaustrumu teritorijām, pāri Āzijai līdz Austrumāzijai, dienvidos sasniedzot Persijas līci, Indiju un Šrilanku, bet austrumos Japānu.[2] Pamanāmākās Eiropas populācijas mājo Nīderlandē, Austrijā, Ungārijā un Grieķijā.[3] Ziemeļāfrikā karošknābis sastopams Vidusjūras krastos, Sarkanās jūras piekrastē un Somālijas krastos, kā arī Mauritānijas piekrastes salās.[1] Lielākā daļa karošknābju ir gājputni. Daļa Eiropas populācijas ziemo Vidusjūras reģionā, daļa tropiskās Āfrikas ziemeļu daļā.[2]

Latvijā karošknābis ir rets ieceļotājs. Kopš 18. gadsimta ir bijuši vismaz septiņi novērojumi.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karošknābis ir viegli atpazīstama ūdensputnu suga. Tas ir liela auguma ar garām kājām un kaklu, kā arī ar garu, saplacinātu knābi, kura paplatinātais gals atgādina karoti. Karošknābja ķermeņa garums ir 70—95 cm, spārnu izplētums 115–135 cm, svars 1130—1960 g.[4][5]

Karošknābim ir balts apspalvojums. Vairošanās sezonas laikā tam izaug krāšņs, garu spalvu cekuls, bet uz krūtīm apspalvojums kļūst dzeltens, kā arī knābja virsējais daļas gals kļūst ugunīgi dzeltens vai oranžs. Kopumā knābis un kājas ir melnas. Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes, un to knābis un kājas ir proporcionāli garāki.[4] Jaunie putni atgādina pieaugušos putnus ārpus vairošanās sezonas, bet to knābis ir viegli rozīgs, kā arī spārnu lidspalvu galiņi ir melni.[4]

Mauritānijas pasugai ir melns knābis, kā arī ļoti bieži uz krūtīm iztrūkst dzeltenā laukuma. No visām trijām pasugām vislielākā ir nominālpasuga.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karošknābis barojas, ūdenī šūpojot nedaudz pavērtu knābi, līdzko kāda ūdens radībiņa pieskaras knābja iekšpusei, tas aizcērtas ciet
Putnēniem knābis ir īss un taisns
Lai pabarotu mazuļus, vecāki barību atrij, foto no Prāgas zoodārza

Karošknābis mājo seklos ūdeņos, mitrās vietās ar bagātīgu dūņu kārtu, mālainu vai smilšainu ūdenstilpnes pamatni. Tie ir dažādi purvi, upes, ezeri, applūdināti tīrumi un mangrovju audzes. Tā var būt gan saldūdens, gan viegli sāļa ūdenstilpne. Karošknābis labprātāk izvēlas ūdenstilpnes ar saliņām vai biezām niedru audzēm, kurās tas ligzdo, kā arāī tilpnes ar aizaugušiem krastiem ar krūmiem un kokiem. Ziemas periodā tas apmetas arī jūras krastā.[1]

Izplatības areāla ziemeļu populācijas ir gājputni. Populācijas, kas dzīvo dienvidu daļā, ir nometnieki vai daļēji migrējošas. Palearktikas joslā karošknābis ligzdo pavasarī, bet tropos lietus sezonā. Ārpus vairošanās sezonas karošknābji barojas pa vienam vai nelielās grupās, kurās ir līdz 100 īpatņiem. Migrācijas lidojumi parasti notiek baros, kuros arī ir līdz 100 īpatņiem. Karošknābji parasti ir aktīvi agri no rīta vai vakaros. Līdzīgi kā citas ibisu dzimtas sugas tie nakšņo kopīgā barā, apmēram 15 km attālumā no barošanās vietām.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karošknābis barojas ar ūdens kukaiņiem, moluskiem, tritoniem, vēžveidīgajiem, tārpiem, dēlēm, vardēm, kurkuļiem un nelielām zivtiņām, kas garumā nepārsniedz 10–15 cm. Tas barojas arī ar aļģēm un nelielām augu daļām, lai gan tās iespējams tiek apēstas nejauši kopā ar dzībnieku barību.[1][4][6] Karošknābis parasti barojas seklumā, turpu šurpu šūpojot viegli pavērtu knābi. Līdzko kāds neliels ūdens radījums pieskaras knābja iekšpusei, tas aizcērtas ciet.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karošknābji veido monogāmus pārus uz vienu sezonu.[7] Ligzdo kolonijās vai nelielās grupās, kurās ir tikai savas sugas pārstāvji vai, kas jauktas ar gārņiem, jūras kraukļiem un citiem ibisiem.[4] Reizēm pāris ligzdo viens pats, bez kaimiņiem.[7] Ligzdošanas kolonija parasti atrodas apmēram 10–15 km attālumā no barošanās vietas, lai gan attālums var būt arī mazāks vai krietni lielāks, līdz 35–40 km.[1] Ligzda ir no zariem, niedrēm un zāles sakrauta platforma, kas izklāta ar lapām un zāli. Tā atrodas vai nu uz saliņas, vai biezā niedru audzē, vai krūmos, mangrovju vai lapkoku mežā apmēram 5 metru augstumā. Kolonijas ligzdas atrdodas samērā tuvu viena otrai, ne tālāk par 1—2 metriem.[1] Ligzdu parasti būvē mātīte, bet tēviņš pienes materiālu.[6]

Dējumā ir 2—6 baltas olas ar sīkiem raibumiņiem (visbiežāk 3—4 olas[4][6]), perē abi vecāki.[7] Inkubācijas periods ilgst 24—28 dienas.[4][7] Išzķiļoties putnēnus sedz baltas dūnas. Knābis ir īss, taisns un rozā. Knābis sāk saplacināties 9 dienu vecumā, bet pieauguša putna knābja formu tas iegūst apmēram 2 nedēļu vecumā.[6] Par putnēniem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni sāk lidot 42—50 dienu vecumā.[6][7] Dzimumbriedumu putni sasniedz 3—4 gadu vecumā.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karošknābim ir 3 pasugas:[8]

  • Platalea leucorodia archeri — sastopama Sarkanās jūras piekrastē un Somālijā;
  • Platalea leucorodia balsaci — sastopama Mauritānijas piekrastes salās (Arginas sēkļa salās);
  • Platalea leucorodia leucorodia — nominālpasuga, sastopama gandrīz visā izplatības areālā, izņemot iepriekš minētajās teritprijās.

Reizēm Āzijas populācijas izdala kā ceturto pasugu — P. l. major.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 IUCN: Platalea leucorodia
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Ornitofaunistika: Karošknābis Platalea leucorodia
  3. Overdijk, O. (2002). "Lepelaar Platalea leucorodia". Atlas van de Nederlandse Broedvogels 1998–2000 [Atlas of the Breeding Birds of the Netherlands]. Nederlandse Fauna 5 (in Dutch). Leiden: Nationaal Natuurhistorisch Museum Naturalis, KNNV Uitgeverij & European Invertebrate Survey-Nederland. p. 88. ISBN 90-5011-161-0.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 ARKive: Eurasian spoonbill (Platalea leucorodia)
  5. Alive: Eurasian Spoonbill (Platalea leucorodia)
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Oiseaux-birds: Eurasian Spoonbill (Platalea leucorodia)
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 International Single Species Action Plan for the Conservation of the Eurasian Spoonbill
  8. Gill, F.; Donsker, D., eds. (2014). "IOC World Bird List (v 4.4)". doi:10.14344/IOC.ML.4.4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]