Karotinoīdi

Vikipēdijas lapa

Karotinoīdi ir tetraterpēni un tetraterpenoīdi, kas formāli ir acikliska priekšteča — Ψ,Ψ-karotīna (likopīna) atvasinājumi: hidrogenizācijas, dehidrogenizācijas, ciklizācijas, oksidācijas produkti vai to kombinācijas. Retinoīdi nepieder pie karotinoīdiem.

Karotinoīdi ir vieni no izplatītākajiem dabas pigmentiem. Tie ir dzelteni, oranži un sarkani pigmenti, kurus parasti producē baktērijas, sēnes un augi.[1] Tos var sastapt visur augu valstī, bieži sastopami mikroorganismiem, nosaka daudzu dzīvnieku, putnu un ūdens apdzīvotāju nokrāsu.[2]

Likopīna — karotinoīdu priekšteča — struktūrformula

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Белошапкин С. П., Гончарова Н. Г., Гриценко В. В., Захваткин Ю. А., Исаичев В. В., Исаичев С. В., Кручина С. Н, Пономарева М. С, Попов С. Я, Соломатин В. М., Торянская Н. К., Третьяков Н. Н. Словарь-справочник энтомолога / Сост. Ю. А. Захваткин, В. В. Исаичев. — Москва: Нива России, 1992. — 334 с. — ISBN 5-260-00498-1.
  2. Касьянов Г.И., Панюшкин В.Т. & Алешкевич Ю.С. Теоретические основы формирования цветовых характеристик мясных паштетов. Известия ВУЗов, Пищевая технология, №4, 2000.