Kartāga

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kartāgieši)
Šis raksts ir par pilsētu Ziemeļāfrikā. Par Latvijas rokgrupu skatīt rakstu Kartāga (rokgrupa).
Kartāga
Kartāgas drupas, 2004. gads
Kartāga (Tunisija)
Kartāga
Kartāga
Atrašanās vieta Valsts karogs: Tunisija Tunisa, Tunisija
Koordinātas 36°51′10″N 10°19′24″E / 36.85278°N 10.32333°E / 36.85278; 10.32333Koordinātas: 36°51′10″N 10°19′24″E / 36.85278°N 10.32333°E / 36.85278; 10.32333
Vēsture
Dibināšana 814. gads p.m.ē.
Pamešana 13. gadsimts
Kultūras Kartāga, Romas impērija, Arābu Kalifāts
Piezīmes
Stāvoklis drupas
Oficiālais nosaukums: Kartāga
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iii, vi
Iekļauts 1979
Aizsardzības nr. 37
Valsts Valsts karogs: Tunisija Tunisija
Platība 616,02 ha

Kartāga (arābu: قرطا, sengrieķu: Καρχηδών, Karkhēdōn, latīņu: Carthago vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir cēlusies no feniķiešu kolonistu apmetnes no Tīras Feniķijā. Uzskata, ka pilsētu dibinājusi Tīras karaliene Dīdona (arī Elisa vai Elisāra), kas, kā vēsta leģenda, vēlāk beidza dzīvi pašnāvībā, nevēloties pakļauties mauritāņu karaļa kategoriskajai prasībai kļūt par tā sievu.

Ar laiku Kartāga ieguva ievērojamu ekonomisku ietekmi visā Vidusjūras reģionā. Kartāga bija viena no lielvarām līdzās Romas republikai 2. un 3. gadsimtā p.m.ē. un sacentās ar Romu par Vidusjūras rietumdaļas kontrolēšanu. Šie konflikti ar laiku noveda pie Pūniešu kariem, kuros Kartāga sākotnēji guva leģendāras uzvaras, taču Trešajā pūniešu karā cieta smagu sakāvi, kā rezultātā pilsēta tika nopostīta un tās teritorija pievienota Romai kā viena no Romas impērijas provincēm.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]