Kartupeļu biezenis

Kartupeļu biezenis

Kartupeļu biezenis ir ēdiens, kas gatavots no vārītiem kartupeļiem, kuri tiek sasmalcināti līdz viendabīgai masai, pievienojot sviestu, pienu vai krējumu, kā arī sāli pēc garšas. Kartupeļu biezeni parasti lieto kā garnīru.

Vēsture

Kartupeļu biezeņa izcelsme ir cieši saistīta ar kartupeļu izplatību Eiropā. Kartupeļi pirmo reizi tika ievesti no Dienvidamerikas 16. gadsimtā. Tomēr tikai 18. gadsimtā tie kļuva par vienu no galvenajiem pārtikas produktiem. Iesākumā kartupeļi Spānijā bija domāti tikai vārgajiem un nabagajiem. Kartupeļi Eiropas virtuvē ieviesās ļoti pakāpeniski, jo sākotnēji cilvēki pret tiem izturējās ar lielu neuzticību. Gan kartupeļu bumbuļu neparastais izskats, gan fakts, ka tie auga zem zemes un nevis no sēklām, radīja aizdomas. Francijā šī neuzticība bija īpaši izteikta, tās iedzīvotāji ilgstoši uzskatīja, ka kartupeļi ir indīgi.

Pirmais dokumentētais recepšu apraksts, kas līdzinās mūsdienu kartupeļu biezenim, parādījās 18. gadsimtā Francijā, pateicoties kulinārijas entuziastiem, piemēram, franču pavāram Antuānam Parmentjē. Viņš bija dedzīgs kartupeļu popularizētājs, un viņa darbs ievērojami veicināja kartupeļu lietošanu Eiropas virtuvē. Tā laikā viņš kā farmaceits kalpoja Francijas armijā, bet nokļuva gūstā Prūsijas cietumā. Kad viņu pēc vairākiem gadiem atbrīvoja, Parmentjē pārsteigts konstatēja, ka viņa veselībai nekas nekaiš un secināja, ka tas noticis, pateicoties kartupeļiem, kas ietilpa cietumnieku uzturā. 1771. gadā Parmentjē izveidoja recepti, kas ietvēra vārītu kartupeļu biezeni ar pienu un sviestu, un tā kļuva ārkārtīgi populāra Francijā.

Latvijā kartupeļu biezenis kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad kartupeļi sāka plaši aizvietot citus graudaugus.

Sastāvs un uzturvērtība

Kartupeļu biezenis ir uzturvielām bagāts ēdiens, ja to gatavo no dabīgām sastāvdaļām. Vidēji 100 gramos kartupeļu biezeņa ir:

• Enerģētiskā vērtība: 90–110 kcal (atkarībā no pievienotā sviesta vai piena daudzuma);
• Ogļhidrāti: 15–20 g;
• Olbaltumvielas: 2–3 g;
• Tauki: 3–5 g.

Turklāt kartupeļos ir daudz vitamīnu un minerālvielu, piemēram, C vitamīns, kālijs, magnijs un šķiedrvielas. Pievienotais piens vai krējums bagātina biezeni ar kalciju un olbaltumvielām.

Pagatavošanas variācijas pasaulē

Lai arī klasiskā kartupeļu biezeņa recepte ir salīdzinoši vienkārša, dažādās valstīs ir attīstījušās unikālas pagatavošanas tradīcijas. Francijā bieži pievieno ķiplokus un olīveļļu, veidojot aromātiskāku biezeni. Īrijā un Skotijā populārs ir colcannon — kartupeļu biezenis, sajaukts ar kāpostiem vai puraviem. ASV kartupeļu biezenis ir tradicionāls Pateicības dienas ēdiens, ko pasniedz ar brūno mērci un dzērveņu mērcēm. Indijā biezeni nereti papildina ar garšvielām, piemēram, kariju, sinepju sēklām un čili.

Pastāv arī ātri pagatavojama kartupeļu biezputra: sausais kartupeļu pulveris atšķaidīšanai ar ūdeni vai pienu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kartupeļu biezenis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)