Kartupelis (spēle)
"Kartupelis" jeb "Karakuģis" vai "Kuģu kauja" ir populāra divu spēlētāju stratēģijas spēle, ko var spēlēt uz rūtiņu lapas, īpaša spēles laukuma vai datorā. Spēles sākumā spēlētāji uz laukuma atzīmē dažādu izmēru kuģu koordinātas un min pretinieka kuģu atrašanās vietas.
Noteikumi
[labot | labot pirmkodu]Sekojošie spēles noteikumi attiecas uz spēles versiju, kuru spēlē uz rūtiņu lapas.
Divi spēlētāji spēles sākumā uz 10x10 rūtiņu laukuma izvieto dažāda izmēra taisnstūrus (kuģus). Parasti tie ir viens četrrūtiņu, divi trīsrūtiņu, trīs divrūtiņu un četri vienrūtiņu kuģi. Šie kuģi nevar atrasties blakus viens otra malām. Vertikāli koordinātas atzīmē ar cipariem no 1 līdz 10, bet horizontāli ar burtiem "K", "A", "R", "T", "U", "P", "E", "L", "I" un "S" (vai alfabēta burtiem no "A" līdz "J").
Spēlētāji nerāda viens otram savas rūtiņu lapas, bet sava gājiena laikā prasa pretiniekam vai kādā brīvi izvēlētā koordinātē atrodas pretinieka kuģis. Pretinieks atbild ar vārdiem "garām" (ja neatrodas), "trāpīts" (ja viena no kuģa rūtiņām ir uzminēta) vai "nogremdēts" (ja visas viena kuģa rūtiņas ir uzminētas). Gājiens beidzas, kad pretinieks pasaka vārdu "garām". Spēle beidzas, kad visas kuģu rūtiņas ir uzminētas. Uzvar spēlētājs, kurš pirmais nogremdē visus pretinieka kuģus.
Spēles versijas
[labot | labot pirmkodu]Lai gan visbiežāk spēli spēlē ar zīmuli un rūtiņu papīru, pieejamas arī citas versijas:
- Galda spēle ar plastmasas kuģiem un īpašiem spēles laukumiem (vispopulārākā šīs spēles variācija ir amerikāņu kompānijas Hasbro variācija).
- Elektroniskās versijas, kur spēlētāji min koordinātas datorā vai telefonā.
- Mutiskas versijas, kur kuģi un šāvieni tiek paturēti prātā vai pierakstīti minimāli.
Tāpat var spēlēt ar dažādu izmēru spēles laukumiem un kuģiem, kas ir citu formu (ne taisnstūru).[1]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Spēles pirmsākumi saistīti ar 1890. gada galda spēli Basilinda, kuru izstrādāja Džordžs Hovards Monks un izdeva kompānija E. I. Horsman.[2] Tajā spēlētāji varēja pārvietot uz īpaša spēles laukuma karakuģus un kaujiniekus. Divdesmitā gadsimta sākumā līdzīgas spēles tika spēlētas ar papīru un zīmuli Krievijas armijā, īpaši virsnieku vidū. Spēle literatūrā pirmoreiz tika pieminēta krievu dzejnieka Rjurika Ivņeva dienasgrāmatā 1907. gadā.[3]
Pirmo komerciālo versiju izdeva 1931. gadā ASV kompānija Starex ar nosaukumu Salvo. Spēle kļuva plaši pazīstama ar nosaukumu Battleship un 20. gadsimta vidū tika izlaista gan kā papīra formāta, gan vēlāk plastmasas galda spēle. Elektroniskās versijas parādījās 1970.—1980. gados, un kopš tā laika spēle ir pielāgota dažādām platformām — sākot no personālajiem datoriem līdz mobilajām ierīcēm.
Digitālās versijas
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienās spēli iespējams spēlēt arī tiešsaistē vai mobilās lietotnēs. Tās bieži ietver:
- Automātisku kuģu izvietošanu,
- Skaņas efektus un animācijas,
- Spēli pret mākslīgo intelektu vai citiem spēlētājiem internetā,
- Reitingu sistēmas un turnīru režīmus.
Spēles digitālās versijas ir pieejamas vairākās valodās un bieži ļauj pielāgot noteikumus un spēles laukuma izmērus.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Spēle kartupelis. Iemāci to arī savam bērnam!». www.mammamuntetiem.lv (latviešu). 2025-07-31. Skatīts: 2025-07-31.
- ↑ Jeffrey P. Hinebaugh. A board game education. Lanham, Md : Rowman & Littlefield Education, 2009. ISBN 978-1-60709-259-9.
- ↑ «Прожито». Прожито. Skatīts: 2025-07-27.