Kasima haniste

Aptuvena Kasima hanistes atrašanās vieta

Kasima haniste (tatāru: Касыйм ханлыгы), arī Kasimovas haniste (krievu: Касимовское ханство), bija tatāru valstisks veidojums Okas vidusteces reģionā ar centru Kasimovas pilsētā (mūsdienu Krievijas Rjazaņas apgabalā), kas pastāvēja no 15. gadsimta vidus līdz 1681. gadam. Par tās izveidošanās sākumu parasti uzskata 1452. gadu. Haniste radās Maskavas Lielkņazistes ietekmes zonā, kad lielkņazs Vasilijs II Tumšais piešķīra šo teritoriju tatāru valdniekam Kasimam, Kazaņas hana Ulu Muhameda dēlam. Lai gan hanistei bija savi valdnieki un tatāru elite, tā lielāko pastāvēšanas daļu atradās ciešā politiskā un militārā atkarībā no Maskavas lielkņazistes, vēlāk Krievijas caristes.

Maskavas politikā Kasima haniste kalpoja kā lojāls sabiedrotais un robežpolitisks balsts, īpaši attiecībās ar citām tatāru valstīm, galvenokārt Kazaņas hanisti. Laika gaitā tās nozīme samazinājās, un vēlīnajā periodā tā saglabājās galvenokārt kā formāla politiska vienība līdz tās likvidēšanai 1681. gadā.

Nosaukums un etimoloģija

Kasima hanistes nosaukums ir tieši saistīts ar tās pirmo valdnieku – tatāru princi Kasimu (Qasimu), Kazaņas hana Ulu Muhameda dēlu. Pēc tam, kad 15. gadsimta vidū Maskavas lielkņazs Vasilijs II Tumšais piešķīra viņam zemes pie Okas upes, izveidojās politisks veidojums, kura centrs bija vēlākā Kasimovas pilsēta. No Kasima vārda radās gan pilsētas nosaukums (agrāk Gorodeca Meščerska, pārdēvēta 1471. gadā), gan arī hanistes apzīmējums, kas burtiski nozīmē “Kasima haniste” jeb “hana Kasima valdījums”. Šāda nosaukuma izcelsme, balstīta valdnieka vārdā, bija raksturīga daudziem viduslaiku tatāru politiskajiem veidojumiem. Dažādās valodās un historiogrāfiskajās tradīcijās hanistes nosaukums sastopams vairākos variantos, kas atspoguļo reģiona daudzvalodību. Tatāru valodā lietots nosaukums Касыйм ханлыгы (Qasıym xanlığı), krievu valodā – Касимовское ханство, retāk arī Касимовское царство. Rietumu historiogrāfijā sastopami nosaukumi Qasim Khanate vai Kasim Khanate, kas balstīti transliterācijās. Vēsturiskajos krievu avotos kā alternatīvi apzīmējumi minēti arī Meščera vai Meščeras jurts, kas saistīti ar agrāko reģiona nosaukumu.

Vēsturiskais konteksts

Kasima hanistes rašanās bija cieši saistīta ar Zelta Ordas sabrukumu 15. gadsimtā. Šis agrāk dominējošais politiskais veidojums Eirāzijā pakāpeniski zaudēja vienotību iekšējo dinastiju cīņu, politiskās nestabilitātes un ārējā spiediena dēļ. Pēc Edigu nāves 1419. gadā šie procesi pastiprinājās, un bijušās Zelta Ordas teritorijā izveidojās vairāki neatkarīgi vai daļēji neatkarīgi tatāru valstiskie veidojumi. Svarīgs pagrieziena punkts bija 1438. gads, kad Zelta Ordas hans Ulu Muhameds pēc varas zaudēšanas Sarajā nodibināja Kazaņas hanisti un nostiprināja savu varu Volgas reģionā, vienlaikus pakļaujot Maskavas lielkņazu Vasiliju II. Turpmāko dinastiju cīņu un varas pārdales rezultātā izveidojās arī citas patstāvīgas hanistes, tostarp Krimas haniste (1441), Nogaju orda (pēc 1440. gada), Kasima haniste (tradicionāli datēta ar 1452. gadu), Kazahu haniste (ap 1456), Astrahaņas haniste (1466) un Tjumeņas haniste (1468), kas vēlāk kļuva pazīstama kā Sibīrijas haniste. Vienlaikus daļā stepju teritoriju starp Dņepras un Jaikas upēm saglabājās politisks veidojums ar centru Sarajā, kas vēlāk tika dēvēts par Dižo Ordu. Šajā sarežģītajā politiskajā vidē nostiprinājās Maskavas Lielkņaziste, kas 14. un 15. gadsimtā kļuva par vadošo varas centru ziemeļaustrumu Krievzemē. Maskava izmantoja Zelta Ordas vājināšanos un tatāru valdnieku savstarpējās nesaskaņas, lai paplašinātu savu ietekmi un mazinātu atkarību no Ordas. Dižās Ordas hans Ahmeds (valdīja 1465–1481) vairākkārt centās atjaunot Maskavas pakļautību, tostarp aicinot lielkņazu kļūt par vasali un maksāt meslus, taču Maskava šādām prasībām pretojās.

Šādos apstākļos Maskavas lielkņazs Vasīlijs II pie Okas piešķīra zemes tatāru valdniekam Kasimam, Kazaņas hana Ulu Muhameda dēlam, izveidojot no Maskavas atkarīgu hanisti. Tādējādi Kasima haniste radās gan Zelta Ordas sairuma, gan Maskavas ekspansijas un centralizācijas rezultātā. Tā kļuva par Maskavas interesēm pakārtotu politisku veidojumu, kas vienlaikus saglabāja zināmu autonomiju un kalpoja kā nozīmīgs militārs un politisks balsts, tostarp piedaloties Maskavas karagājienos pret Kazaņas hanisti (1467–1469).

Karagājiens pret Maskaviju

1480. gada oktobrī Dižās Ordas karaspēks cauri Lietuvai pakļautajām zemēm virzījās uz Maskavu, bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika Lietuvas-Maskavijas robežas (tagadējā Kalugas apgabalā). Tur tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laikā atvairīja Krimas karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkāpās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" sāka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. Kasimovas hani kļuva par Maskavas lielkņazu vasaļiem.

Kari ar Kazaņas haniem

Kasimovas hani vēl divas reizes piedalījās Maskavijas karagājienos uz Kazaņu (1487, 1552). 1487. gadā Maskavijas un Kasimovas karaspēks ieņēma Kazaņu un aizveda trimdā tās hanu Ilhamu, viņa vietā nometinot savu vasali hanu Muhamedu Aminu. 1505. gadā hans Muhameds Amins pārtrauca vasaļattiecības ar Maskaviju un uzbruka Ņižņijnovgorodas kremlim. Kasimovas hanu Šahali (Şahğäli) trīs reizes kronēja par Kazaņas hanu (1515–1567). Pēc 1517. gada Maskavas lielkņazs Vasilijs III anektēja kaimiņos esošo Rjazaņas kņazisti un ieslodzīja tās kņazu Ivanu Ivanoviču Maskavā. Pēc ilgstošiem kariem Krievijas cars Ivans IV Kazaņu 1552. gadā pilnīgi nopostīja un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai. Arī Kasimovas hanu vara palika vienīgi nomināla, tomēr Krievijas cars Ivans IV turpināja uzturēt draudzīgas attiecības ar Kasimovas haniem un 1575. gadā Sainbulatu pat uz laiku kronēja par Visas Krievijas lielkņazu.

Hanu varas izbeigšanās

Kasimovas panorāma pēc pilsētas iedzīvotāju kristīšanas (Adam Olearius, 1636). Labajā pusē redzamas mošejas drupas

1598. gada augusta kaujā pie Irmenas (Urmin) upes ietekas Obā (tagadējā Novosibirskas apgabalā) Krievijai izdevās sakaut Sibīrijas hana Kučuma spēkus un saņemt gūstā viņa mazdēlu Arslanu, kuru iecēla par Kasimovas carēviču. Viņa dēla carēviča Seida Burhana valdīšanas laikā (1627—1679) Romanovu dinastijas Krievijas cari sāka Kasimovas tatāru piespiedu kristīšanu, kaut arī piešķīra dižciltīgo tatāru bajāru (begu) ģimenēm muižnieku statusu. Tas radīja tatāru sacelšanos 1656. gadā. Pēc valdnieces Fatimas Soltanes nāves 1681. gadā Kasimovas hanus vairs neiecēla un viņu valdījumus pilnīgi inkorporēja Krievijas caristes satāvā.

Ārējās saites

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)