Kastīlija un Leona
- Šis raksts ir par Spānijas apgabalu. Par citām jēdziena Kastīlija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par Spānijas apgabalu. Par citām jēdziena Leona nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Kastīlija un Leona | |||
|
|||
| — Autonomais apgabals — | |||
 |
|||
|
|||
.svg)
|
|||
| Pārvaldes centrs | Valjadolida | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | spāņu valoda | ||
| Valsts |  Spānija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 94 222 km² | ||
| Iedzīvotāji (2024) | |||
| - Kopā | 2 388 350[1] | ||
| - Blīvums | 25,3/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Autonomijas statūti | 1983. gada 2. martā | ||
| Likumdevēja vara | Kastīlijas un Leonas parlaments | ||
| Vietas kongresā | 33 deputāti (no 350) | ||
| Vietas senātā | 30 senatori (no 264) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Kastīlija un Leona Vikikrātuvē | |||
Kastīlija un Leona (spāņu: Castilla y León, astūriešu: Castiella y Llión) ir Spānijas autonomais apgabals valsts ziemeļrietumos, kas aptver lielāko daļu Mesetas ziemeļu daļu un robežojas arī ar Portugāli. Tas platības ziņā ir lielākais Spānijas autonomais apgabals (ap 94 200 km² jeb gandrīz piektā daļa valsts teritorijas), taču ar vienu no zemākajiem iedzīvotāju blīvumiem Spānijā. 2024. gada 1. janvārī reģionā dzīvoja 2 391 682 iedzīvotāji.
Reģionu raksturo plaši līdzenumi (Centrālā Meseta), kalnu grēdas gar robežām, kā arī bagāts vēsturiskais un kultūras mantojums. Kastīlijas un Leonas statuss balstīts 1983. gada autonomijas statūtos, kad tika apvienotas deviņas provinces, un tas piešķir plašas pašpārvaldes tiesības izglītības, veselības aprūpes, kultūras un saimniecības jautājumos. Par administratīvo centru kalpo Valjadolida, kur atrodas gan reģiona izpildvara, gan likumdevējs. Vēsturiski nozīmīgas pilsētas ir arī Burgosa, Leona un Salamanka.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kastīlijas un Leonas teritoriju aizvēsturē apdzīvoja vairākas ciltis, tostarp ibēri un dažādas ķeltu ciltis. Nozīmīgākās bija vakeji centrālajā Dvero baseinā, vetoņi rietumos (pazīstami ar granītā veidotajiem zoomorfajiem verrako pieminekļiem),[2] astūri un kantabri ziemeļos, kā arī ķeltibēri austrumos un centrālajos līdzenumos.
2.–1. gadsimtā p.m.ē. Senā Roma iekaroja šīs zemes un iekļāva savā sastāvā. Romas vara ieviesa pilsētu kultūru, ceļu tīklu, latīņu valodu un pastāvīgu militāro klātbūtni. Īpaši nozīmīga bija VII leģiona (Legio VII Gemina) dislokācija Leonā (Legio), kas kļuva par svarīgu militāro un administratīvo centru.[3] Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma 5. gadsimtā šo teritoriju ieņēma vestgoti, iekļaujot to savā karaļvalstī ar centru Toledo. Viņi strukturēja pārvaldi un tiesību sistēmu, kā arī nostiprināja kristietību.
8. gadsimtā, pēc arābu iebrukuma Pireneju pussalā, kristīgās pretestības centri veidojās pussalas ziemeļos. 9.–10. gadsimtā no Astūrijas valstiskuma izveidojās Leonas Karaliste (910), kas kļuva par vienu no ietekmīgākajiem kristiešu valstiskajiem veidojumiem pussalā. Blakus tai nostiprinājās Kastīlijas grāfiste, kura 11. gadsimtā pārvērtās par neatkarīgu karaļvalsti. Viduslaikos Leonas un Kastīlijas karaļvalstis vairākkārt apvienojās personālūnijās un atkal šķīrās, bet 1230. gadā notika galīgā apvienošanās, kad Fernando III, būdams Kastīlijas karalis, mantoja arī Leonu.[4] Tā tika izveidota vienota politiska vienība — Kastīlijas un Leonas kronis, kas vēlāk pakāpeniski pievienoja arī citas Spānijas teritorijas. 13.–15. gadsimtā šai apvienotajai karalistei bija nozīmīga loma rekonkistas gaitā, paplašinot savas robežas uz dienvidiem. Dinastiju apvienošanās ar Aragonas kroni tika nostiprināta pēc Kastīlijas karalienes Izabellas I un Aragonas Ferdinanda II laulībām (1469) un Ferdinanda kāpšanas Kastīlijas tronī (1479), kas ielika pamatus vienotās Spānijas monarhijas izveidei.
Pēc Franko diktatūras beigām 1978. gada Spānijas konstitūcija paredzēja valsts decentralizāciju un reģionu tiesības uz autonomiju (2. pants, VIII sadaļa, 143.–158. pants).[5] Balstoties uz šo tiesisko pamatu, ar Organisko likumu (Ley Orgánica) 4/1983 (1983. gada 25. februāris) tika pieņemts Kastīlijas un Leonas autonomijas statūts, kas noteica reģiona teritoriju (deviņas provinces), institūcijas, oficiālo statusu un kompetences jomas.[6] Statūts vēlāk vairākkārt grozīts.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kastīlija un Leona atrodas Spānijas ziemeļrietumu iekšzemē, aizņemot Mesetas ziemeļu daļu (Submeseta Norte) — plašu augstieni ar vidējo augstumu ap 700–750 m virs jūras līmeņa, ko visapkārt norobežo kalnu grēdas. Ziemeļos paceļas Kantabrijas kalni (ar Eiropas kalnu masīvu), ziemeļrietumos — Leonas kalni, rietumos — Galisijas–Leonas masīvs, dienvidos — Centrālā Kordiljera (Gvadarramas grēda, Gredosas grēda u. c.), bet austrumos — Ibērijas kalni. Šis reljefs nosaka reģiona dabiskās robežas un vēsturisko izolētību, vienlaikus padarot to par nozīmīgu Spānijas iekšzemes teritoriju. Apgabals robežojas ar Galisiju ziemeļrietumos, ar Astūriju un Kantabriju ziemeļos, ar Basku Zemi un Larjohu ziemeļaustrumos, ar Aragonu austrumos, ar Kastīliju–Lamanču un Madrides apgabalu dienvidaustrumos, ar Estremaduru dienvidos un ar Portugāli rietumos.
Klimats pārsvarā ir kontinentālais Vidusjūras klimats, tas ir, karstas, sausas vasaras un aukstas ziemas ar ilgstošiem aukstuma periodiem. Vidējais nokrišņu daudzums Mesetas centrālajā daļā ir ap 450–500 mm gadā, zemākajās ielejās pat mazāk, savukārt kalnu rajonos klimats kļūst vēsāks un mitrāks. Nokrišņi koncentrējas pavasarī un rudenī, bet vasarās dominē sausums. Reģiona galvenā upe ir Dvero, kas iztek pie Piko Urbjona Sorijas provincē un, šķērsojot lielāko daļu reģiona (~600 km no kopējiem ~900 km), ietek Portugālē un Atlantijas okeānā. Dvero baseins aptver lielāko daļu Kastīlijas un Leonas, un tās svarīgākās pietekas ir Pisverga, Karriona, Esla, Tormesa, Adaha, Eresma, Arlansa un citas. Ziemeļaustrumos daļa teritorijas ietilpst Ebro baseinā.
Kastīlijā un Leonā atrodas plašs aizsargājamo teritoriju tīkls — kopumā 33 teritorijas ar platību ap 814 tūkstoši ha (2024. gada dati). Nozīmīgākās ir Eiropas kalnu nacionālais parks (Leonas provincē, kopīgs ar Astūriju un Kantabriju), Sierra de Guadarrama nacionālais parks (kopīgs ar Madrides apgabalu, daļa Segovijā), Sierra de Gredos reģionālais parks (Avilas provincē), kā arī dabas parki Arribes del Duero, Lago de Sanabria y alrededores, Fuentes Carrionas y Fuente Cobre–Montaña Palentina, Cañón del Río Lobos, Hoces del Río Duratón un citi. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas Lasmedulasas senās romiešu zelta raktuves, Segovijas vecpilsēta un tās akvedukts, Avilas vecpilsēta un tās baznīcas, Salamankas vecpilsēta, daļa no Santjado de Kompostelas ceļiem, Burgosas katedrāle, Atapuerkas arheoloģiskā vieta un aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā un Sjega Verdē. Reģionā sastopami plaši meži un kalnu ainavas, kas bagātas ar bioloģisko daudzveidību un ainavisko mantojumu.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Administratīvi Kastīlijas un Leonas apgabals sīkāk sadalīts deviņās provincēs — Avilas province, Burgosas province, Leonas province, Palensijas province, Salamankas province, Segovijas province, Sorijas province, Valjadolidas province un Samoras province.
| Province | Admin. centrs | Platība | Iedz. skaits (2024) | Pašvaldību skaits |
|---|---|---|---|---|
 Avilas province | Avila | 8048 | 158 265 | 248 |
 Burgosas province | Burgosa | 14 292 | 358 948 | 371 |
 Leonas province | Leona | 15 581 | 463 746 | 211 |
 Palensijas province | Palensija | 8052 | 158 115 | 191 |
 Salamankas province | Salamanka | 12 349 | 331 473 | 362 |
 Samoras province | Samora | 10 561 | 166 253 | 248 |
 Segovijas province | Segovija | 6921 | 163 701 | 209 |
 Sorijas province | Sorija | 10 303 | 90 040 | 183 |
 Valjadolidas province | Valjadolida | 8110 | 525 398 | 121 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://www.ine.es/dynt3/inebase/index.htm?padre=525.
- ↑ «Stone bull or Verraco». turismocastillayleon.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 23. septembrī.
- ↑ «Romanization of Spain». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 23. septembrī.
- ↑ «Ferdinand III». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 23. septembrī.
- ↑ «Título VIII. De la Organización Territorial del Estado». app.congreso.es (spāņu). Skatīts: 2025. gada 23. septembrī.
- ↑ «Estatuto de Autonomía de Castilla y León». ccyl.es (spāņu). Skatīts: 2025. gada 23. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kastīlija un Leona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||||
.svg)
|