Kanstancins Jezavitavs
| ||||||||||||
Kanstancins Jezavitavs (baltkrievu: Канстанці́н Бары́савіч Езаві́таў) jeb Konstantīns Jezovitovs (krievu: Константи́н Бори́сович Езови́тов, 1893—1946), arī Kastuss Jezavitavs (baltkrievu: Касту́сь Езаві́таў)[1] bija Latvijas baltkrievu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, publicists un izdevējs. Baltkrievijas Tautas Republikas kara ministrs (1918), Latvijas baltkrievu skolu inspektors un Baltkrievu skolotāju biedrības priekšsēdētājs (1920—1925).[2]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1893. gada 5. novembrī Daugavpilī. Ieguva pedagoga izglītību Vitebskas skolotāju institūtā. Pirmā pasaules kara laikā beidza Pavlovskas kara skolu, 1916. gadā kā podpraporščiks dienēja 151. Pjatigorskas kājnieku pulkā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada jūlijā iesaistījās baltkrievu nacionālajā kustībā un darbojās Baltkrievu sociālistu federālistu partijā, bija Baltkrievu Centrālās militārās padomes izpildkomitejas priekšsēža vietnieks. 1917. gada decembrī piedalījās Pirmajā Visbaltkrievijas kongresā Minskā.[3] Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā pukvedis Jezavitavs bija Baltkrievijas Tautas Republikas (BTR) Radas loceklis, kara ministrs. Pēc Minskas zaudēšanas kopā ar BTR valdību atkāpās uz Grodņu un tad uz Kauņu, kur koordinēja baltkrievu cīņas pret boļševikiem un poļiem. 1919. gadā Jezavitavs bija BTR emigrācijas valdības diplomātiskais pārstāvis Latvijā un Igaunijā, 1920. gada oktobrī sekmēja ģenerāļa Bulaka-Balahoviča BTR armijas atsevišķās vienības izveidi.[3]
Pēc Padomju-poļu kara beigām 1921. gadā K. Jezavitavs bija viens no Latvijas baltkrievu biedrības Батьковщина (Tēvzeme) dibinātājiem. Ludzas baltkrievu ģimnāzijas direktors, baltkrievu skolu inspektors, Baltkrievu pārvaldes loceklis Izglītības ministrijā, Baltkrievu skolotāju biedrības priekšsēdētājs. Žurnāla "Belaruskaja škola v Latvii" (Baltkrievu skola Latvijā) redaktors un izdevējs. 1924. gada jūlijā K. Jezavitavu kopā ar 7 citiem biedrības Батьковщина vadītājiem apcietināja un apsūdzēja nelegālā darbībā ar mērķi atdalīt Latgali no Latvijas. 1925. gada 4. aprīlī Latgales apgabaltiesā nolasīja gala spriedumu, kurā visus apsūdzētos attaisnoja un atbrīvoja.[4] No 1925. gada Jezavitavs sadarbojās ar PSRS sūtniecību Rīgā, sakarā ar apsūdzību sadarbībā ar komunistiem viņu 1930. gadā draudēja izraidīt no Latvijas.[5]
Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Jezavitavs sadarbojies ar NKVD, bet vācu okupācijas laikā ar baltkrievu emigrantiem Berlīnē un Minskā. 1944. gada 27. jūnijā viņš piedalījās Otrajā Visbaltkrievijas kongresā, ievēlēts par Baltkrievijas Centrālās Radas (BCR) locekli. 1944. gada augustā viņu evakuēja uz Berlīni, kur viņu iecēla par BCR militārās nodaļas vadītāju un Baltkrievijas Novada aizsardzības spēku ģenerālmajoru.[3]
1945. gada aprīlī PSRS militārās pretizlūkošanas vienība Смерш viņu Vācijā apcietināja[6] un pārveda uz Maskavu, bet novembrī uz Minsku, kur tiesāja par piedalīšanos baltkrievu kontrevolucionārā nacionālistiskā organizācijā.[3] Miris pēc pratināšanām 1946. gada 23. maijā cietuma slimnīcā Minskā.[7]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Беларуская энцыклапедыя: У 18 т. Т. 6: Дадаізм — Застава / Рэдкал.: Г. П. Пашкоў і інш. — Мн.: БелЭн, 1998. — С. 382—383. — 576 с. ISBN 985-11-0106-0. (baltkrieviski)
- Езавитов Константин Борисович, о нём. Полоцк (Кливленд, США). — 1992. — № 5 (15). — С. 16—23. Белорусский журнал в Америке, на бел. яз.
- Володько С. Белорусский министр из Даугавпилса. СМ-сегодня. — 1994. — 23 мар. — С. 6.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Konstantins Jezovitovs. Baltkrievi Latvijā. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados. Red. Alfrēds Bīlmanis, Julijs Izaks, Lizete Skalbe, Rīga: Golts un Jurjans, 1928. — 53 lpp.
- Латышские сказки. Πер. К. Езовитова и Р. Раюмнец, под ред., с прим. и вступ. Я. Страуяна, пред. А. Курция, переплет и суперобл. по рис. худ. Н. Струнке. М.; Л.: Издательство «Academia», 1933. 1 л. фронт., 500, [4] с. (Latviešu pasakas Jezovitova tulkojumā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Павлов, М. Поэт и генерал Кастусь Езавитов. Динабург N 11-12 (23 янв. 1993), с.6.
- ↑ Apine Ilga. Izcilākais Latvijas baltkrievs. Diena, 1994. gada 8. janvārī
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Езовитов К. Б. Воспоминания. Предисловие А. Хацкевича. Нёман. 1993. № 3. С. 132—162.
- ↑ "Baltkrievu prāva" Daugavpilī
- ↑ “Komunistu K. Jezovitovu izraidīs.” Latvijas Sargs. 31.07.1930.
- ↑ Jēkabsons, Ē. Baltkrievu sabiedriski politiskā darbība Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941.—1945. gadā. Grām.: Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 13. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. 306.-332.lpp.
- ↑ latgalesdati.du.lv
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|