Katabolisms

Glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju — ATF.

Katabolisms jeb disimilācija ir daļa no vielmaiņas, kurā sarežģītas molekulas (piemēram, ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā adenozīntrifosfāts (ATF).

Katabolisms ir pretējs anabolismam, kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju.

Galvenie katabolisma procesi

• Glikolīze — glikozes noārdīšana līdz piruvātam vai laktātam.
• Krebsa cikls — acetil-KoA pārveidošana par CO₂ un ūdeni.
• Beta oksidācija — taukskābju noārdīšana līdz acetil-KoA.
• Lipolīze — tauku sadalīšana taukskābēs un glicerīnā.
• Proteolīze — olbaltumvielu sadalīšana līdz aminoskābēm.
• Glikogenolīze — glikogēna sadalīšana glikozē.
• Oksidatīvā fosforilēšana — galvenais ATF ražošanas ceļš mitohondrijos.
• Fermentācija — enerģijas ieguve bez skābekļa.

Regulācija

Katabolismu regulē hormoni:

• Adrenalīns, glikagons, kortizols — pastiprina katabolismu.
• Insulīns — kavē katabolismu, veicina anabolismu.

Nozīme

• Nodrošina organismu ar enerģiju.
• Aktivizējas pie badošanās, fiziskās slodzes un stresa.
• Piedalās šūnu attīrīšanā un imūnajā funkcijā.
• Pārmērīgs katabolisms var radīt muskuļu masas zudumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Katabolisms.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)