Katalonijas Republika (2017)
| Katalonijas Republika | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: "Els Segadors" |
||||||
 Katalonija (tumši zaļā krāsā)
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Barselona 41°49′N 1°28′E / 41.817°N 1.467°E | |||||
| Valsts valodas | katalāņu valoda spāņu valoda oksitāņu valoda |
|||||
| Etniskās grupas (2017) | ||||||
| Demonīms | Katalāņi | |||||
| Valdība | Pagaidu valdības Republika | |||||
| - | Prezidents | Karless Pudždemons | ||||
| Likumdevējs | Katalonijas parlaments | |||||
| - | Deklarēta | 2017. gada 27. oktobrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 32 114 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2017. gadā | 7 523 000 | ||||
| Valūta | Eiro (€) (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .cat | |||||
| Tālsarunu kods | +3493 (Barselona) +3497 (pārējā Katalonijas teritorijā) |
|||||
Katalonijas Republika (katalāņu: República Catalana, oksitāņu: Republica Catalana, spāņu: República Catalana) bija īslaicīgi pastavējusi starptautiski neatzīta valsts, kuras neatkarību, balstoties uz Katalonijas neatkarības referenduma rezultātiem,[1] 2017. gada 27. oktobrī pasludināja Spānijas autonomā apgabala Katalonijas parlaments.[2]
Katalonijas neatkarības atbalsts no autonomo reģionu, reģionālo iestāžu un atsevišķu personu puses
[labot | labot pirmkodu]Dažas valstis izteica interesi par Katalonijas atzīšanu. Viens no Lapzemes deputātiem no valdošās partijas “Centrs” Somijā plāno iesniegt Somijas parlamentam priekšlikumu par jaunas valsts atzīšanu. Vairākas valstis ar ierobežotu atzīšanu ir paudušas atbalstu Katalonijas neatkarībai, tāpat kā dažas autonomās teritorijas, kas centušās panākt pilnīgu suverenitāti.
- Abhāzija un Dienvidosetija ir paudušas gatavību izskatīt jautājumu par oficiālu atzīšanu, ja tās saņems šādu lūgumu no Katalonijas valdības.
- Arcahas Republikas (Kalnu Karabahas Republikas) Ārlietu ministrija izteica atbalstu, paziņojot: „Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai politiskā krīze starp Barselonu un Madridi tiktu atrisināta tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem, izmantojot dialogu”.
- Taivāna paziņoja, ka tā „cer uz mierīgu dialogu starp Spānijas un Katalonijas centrālajām un reģionālajām valdībām, lai atrisinātu šo problēmu”.
- Flandrijas ministru prezidents Gerts Buržo izteica atbalstu Katalonijas Republikai, bet atzina, ka lēmums ir jāpieņem Beļģijas federālajai valdībai.
- Korsikas asamblejas priekšsēdētājs Žans-Gijs Talamoni izteica atbalstu Katalonijas neatkarībai.
- Skotijas valdība paziņoja par savu atbalstu Katalonijas tautas pašnoteikšanās tiesībām, norādot, ka tā “saprot un respektē Katalonijas valdības nostāju”.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Government of Catalonia Arhivēts 2021. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- Parliament of Catalonia