Katlabuha
| Katlabuha | |||
|---|---|---|---|
| Ciems | |||
| Катлабуг | |||
|
| |||
| |||
| Koordinātas: 45°34′49″N 28°58′57″E / 45.58028°N 28.98250°EKoordinātas: 45°34′49″N 28°58′57″E / 45.58028°N 28.98250°E | |||
| Valsts |
| ||
| Apgabals | Odesas apgabals | ||
| Rajons | Izmajilas rajons | ||
| Hromada | Suvoroves hromada | ||
| Dibināts | 1819 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 5,52 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2022) | |||
| • kopā | 4 548 | ||
| • blīvums | 823,9/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
|
| |||
Katlabuha (ukraiņu: Катлабуг), līdz 1941. gadam — Šikirlikitaja (rumāņu: Șichirlichitai, bulgāru: Шикирли Китай), 1941.—2024. gadā — Suvorove (Суворове), ir ciems Ukrainā, Odesas apgabala Izmajilas rajonā. Tas atrodas Katlabuhas ezera ziemeļu galā, Donavas upes deltā. Katlabuhā atrodas hromadas administrācija. Lielākā daļa iedzīvotāju ir bulgāri pēc izcelsmes.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šikirlikitajas ciemu 1819. gadā dibināja bulgāru ieceļotāji. Ciema nosaukums tika mantots no nogaju ganiem, kas šeit dzīvoja no 1807. līdz 1809. gadam. Ar Krievijas imperatora Aleksandra I 1819. gada 29. decembra dekrētu, kas regulēja bulgāru koloniju statusu, Šikirlikitaja tika noteikta par ciemu Izmajilas rajonā.
1852. gadā Šikirlikitajā dzīvoja 1042 cilvēki.
1858. gadā varas iestādes atļāva ciemā atvērt bulgāru pamatskolu, bet 1868.—1869. mācību gadā Rumānijas varas iestādes centās panākt šīs izglītības iestādes rumānizāciju. 1869. gadā bulgāru skolotāji mācīja tikai divas stundas dienā.
1861.—1862. gadā Šikirliikitajas iedzīvotāji pievienojās Besarābijas bulgāru pārcelšanās kustībai no Rumānijas un Krievijas un nodibināja ciemu Taurijas guberņā, kas vēlāk tika pārdēvēts par Sofījivku.
Kopš 1860. gada ciema kopienai bija zīmogs ar ģerboni — piecu (uz vēlāka zīmoga — divu) cukura galvu attēlu, kas kļūdaini tika piedēvēts sieviešu figūrām turku apģērbā. Cukura galvām bija jāsimbolizē ciema nosaukums, kas tulkojumā nozīmē "Cukura krasts".
Laikā no 1878. līdz 1918. gadam ciems nonāca Krievijas Impērijas sastāvā.
No 1918. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam Šikirlikitaja bija Rumānijas Karalistes sastāvdaļa. Saskaņā ar 1930. gada tautas skaitīšanu kopējais iedzīvotāju skaits bija 4267 cilvēki, no kuriem 4095 bija bulgāri (95,97%), 78 rumāņi (1,83%), 27 krievi (0,63%), 26 poļi, 6 gagauzi, 5 grieķi, 3 bija ebreji un 1 bija serbs.
1941.—1944. gadā, Rumānijas valdīšanas laikā Besarābijā Otrā pasaules kara laikā, ciems tika pārdēvēts par godu karalim Mihajam I (Regele Mihai I).
No 1940. gada jūnija beigām līdz 1941. gada jūnijam Šikirlikitaja bija Padomju Savienības sastāvā. 1941. gada janvārī tika izveidots Suvorova kolhozs. Tajā pašā gadā ciems tika pārdēvēts par Suvorovi un nozīmēts par rajona centru, kas tāds bija līdz 1959. gadam. 1941. gadā padomju vara veica pirmās represijas, kas skāra 11 turīgas tā saukto "kulaku" ģimenes.
Pēc 1944. gada kolektivizācija tika pabeigta. 1959. gadā Suvorovas rajons tika likvidēts, un ciems kļuva par Izmajilas rajona daļu. 1961. gadā Suvorovo ieguva pilsētciemata statusu.
Kopš 1991. gada ciems ir neatkarīgās Ukrainas sastāvdaļa. 2024. gada 19. septembrī Ukrainas Augstākā Rada atbalstīja Suvoroves pārdēvēšanu par Katlabuhu. Pārdēvēšana stājās spēkā 2024. gada 26. septembrī.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ciema iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību (graudaugu audzēšanu, vīnkopību un lopkopību). Ir arī asfalta rūpnīca un piena lopkopības ferma.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Katlabuha.