Pāriet uz saturu

Kauja par Vimī kori

Vikipēdijas lapa
Kauja par Vimī kori
Daļa no Rietumu frontes un Arasas kaujas

The Battle of Vimy Ridge Ričarda Džeka glezna
Datums1917. gada 9.-12. aprīlis
Vieta
Vimī, Padekalē, Francija
50°22′46″N 02°46′26″E / 50.37944°N 2.77389°E / 50.37944; 2.77389Koordinātas: 50°22′46″N 02°46′26″E / 50.37944°N 2.77389°E / 50.37944; 2.77389
Iznākums Britu Impērijas uzvara
Karotāji
Kanāda
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste		 Vācijas Impērija
Komandieri un līderi
Džulians Bings Valsts karogs: Vācijas Impērija Ludvigs fon Falkenhauzens
Spēks
 3 Divīzijas[2]
Zaudējumi
3598 nogalināti
7004 ievainoti		 4000 sagūstīti[3]

Kauja par Vimī kori (angļu: Battle of Vimy Ridge; 1917. gada 9.–12. aprīlis) bija daļa no Arasas kaujas, Francijas Padekalē departamentā, kas norisinājās Pirmā pasaules kara laikā. Galvenie kaujas dalībnieki bija četras Kanādas korpusa divīzijas no britu Pirmās armijas pret trim Vācijas 6. armijas divīzijām. Šī kauja aizsāka Arasas kauju un bija pirmais Nivela ofensīvas uzbrukums. Uzbrukuma mērķis bija atvilināt vācu rezerves no Francijas spēkiem, gatavojoties Francijas ofensīvai gar Ēnu un Šemēnas kalnu grēdu dažas dienas vēlāk.

Kanādas korpusam bija jāieņem Vimī kalnu kore, stāva nogāze Arasas frontes ziemeļu flangā. Tas aizsargātu Pirmo armiju un Trešo armiju tālāk uz dienvidiem no vācu enfilādes uguns. Ar artilērijas sprostuguns apšaudes atbalstu Kanādas korpuss pirmajā dienā ieņēma lielāko daļu kalnu grēdas. Telū komūna krita otrajā dienā, tāpat kā kalnu grēdas virsotne, kad Kanādas korpuss apspieda vācu spēku pretestību. Galīgais mērķis, nocietināts paugurs netālu no Živenšī an Goelas komūnas, 12. aprīlī beidzot krita kanādiešu rokās. Vācu 6. armija atkāpās uz Opī-Merikūras aizsardzības līniju.

Julian Byng in a black and white chest high portrait with foliage behind him. Byng has a moustache and is wearing a general officer's uniform that consists of a tailored jacket adorned with brass buttons. The collar is embellished with additional decorations denoting rank and service branch. He is wearing a peaked cap featuring ornate insignia indicating his rank and unit affiliation.
Ģenerālleitnants Džulians Bings

Vēsturnieki Kanādas korpusa panākumus saista ar tehniskajām un taktiskajām inovācijām, rūpīgo plānošanu, spēcīgu artilērijas atbalstu un plašu karavīru apmācību, kā arī ar vācu 6. armijas nespēju pareizi pielietot jauno vācu aizsardzības doktrīnu. Šī kauja bija pirmā reize, kad četras Kanādas ekspedīcijas spēku divīzijas cīnījās kopā, un tā tika padarīta par Kanādas nacionālo sasniegumu un uzupurēšanās simbolu. 100 ha (250 akru) liela kaujas lauka mūsdienās daļa kalpo kā memoriālais parks un Kanādas Nacionālā Vimī memoriāla vieta.[4]

Priekšvēsture

[labot | labot pirmkodu]

Vimī kore 1914.–1916. gadā

[labot | labot pirmkodu]
Kaujas lauka karte

Vimī kore ir stāva nogāze 8 km uz ziemeļaustrumiem no Arasas Duē līdzenuma rietumu malā. Kalnu kore pakāpeniski paceļas rietumu pusē un straujāk nolaižas austrumu pusē. Grēda, kas ir aptuveni 7 km gara un augstākajā punktā ir 145 m jeb 60 m augstumā virs Duē līdzenuma, nodrošina dabisku, netraucētu skatu desmitiem kilometru visos virzienos. Kore nonāca vācu kontrolē 1914. gada oktobrī "skrējiena uz jūru" laikā , kad franču-britu un vācu spēki mēģināja viens otru aplenkt Francijas ziemeļaustrumos.

Franču Desmitā armija mēģināja padzīt vāciešus Otrās Artuā kaujas laikā 1915. gada maijā, uzbrūkot Vimī korei un Notrdamas de Loretas katedrālei. Franču 1. Marokas divīzijai izdevās īslaicīgi ieņemt augstieni, taču pastiprinājumu trūkuma dēļ tā nespēja to noturēt. Franči mēģināja to ieņemt vēlreiz trešajā Artuā kaujā 1915. gada septembrī, bet ieņēma tikai Sušezas ciematu grēdas rietumu pakājē. Vimī sektorā pēc ofensīvas kaujas darbība pieklusa, abām pusēm lielākoties īstenojot "dzīvo un ļauj dzīvot" pieeju. Cenšoties iegūt kontroli pār Vimī kori, franči zaudēja apmēram 150 000 karavīrus.

1916.–1917. gads

[labot | labot pirmkodu]
A narrow first World War fighting tunnel carved through chalk is depicted. The tunnel, roughly the height of a person, is illuminated by the white of the chalk, casting shadows along its walls. On the floor, there is rubble pilled to one side. The rough-hewn walls bear marks of manual excavation.
Britu izraktais tunelis Vimī sektorā

Franču Desmito armiju 1916. gada februārī nomainīja Britu XVII korpuss (ģenerālleitnants sers Džulians Bings) un frančus pārcēla dalībai Verdenas kaujā. Briti drīz vien atklāja, ka vācu tuneļu rakšanas rotas bija izmantojušas relatīvo mieru uz lauka, lai izveidotu plašu tuneļu un dziļu raktuvju tīklu, no kura tās uzbruktu franču pozīcijām, zem to tranšejām izvietojot sprāgstvielu lādiņus.[5] Britu Karaliskie inženieri nosūtīja uz kori specializētas tuneļu rakšanas rotas, lai cīnītos pret vācu pazemes operācijām, un arī 1916. gada maija sākumā pastiprinājās vācu artilērijas un tranšeju mīnmetēju uguns. 1916. gada 21. maijā pēc britu priekšējo tranšeju un divīzijas artilērijas pozīciju apšaudes no astoņdesmit slēptām baterijām kores aizmugurējā nogāzē vācu kājnieki sāka uzbrukumu britu līnijām 1800 m garā frontē operācijas “Unternehmen Schleswig Holstein” ietvaros, lai izsistu britus no pozīcijām gar kori. Vācieši ieņēma vairākus britu kontrolētus tuneļus un mīnu krāterus, pirms apturēja savu virzību un sāka nostiprināt pozīcijas. Nelieli 140. un 141. brigādes bataljonu pretuzbrukumi notika 22. maijā, taču tika atsisti. Tad Kanādas korpuss 1916. gada oktobrī nomainīja britu IV korpusu Vimī kores rietumu nogāzēs.

Kauja

[labot | labot pirmkodu]
Kanādas korpusa uzbrukuma plāns par sektoriem

1917. gada pavasarī Rietumu frontē sākās kopējā sabiedroto ofensīva, aprīlī britu karaspēkam veicot operāciju pie Arasas. Britu ofensīva sākās 9. aprīlī, un tās rezultatā britu vienībām izdevās ieņemt ienaidnieka pirmo līniju un iekļūt 20 kilometru garā vācu aizsardzības sektorā. Tomēr viņi nespēja izmantot savus panākumus kājnieku un artilērijas koordinācijas traucējumu dēļ. Artilērija nespēja turēt līdzi kājniekiem artilērijas lādiņu sprādzienu krāteriem nosētajā apvidū. Bez artilērijas atbalsta kājnieki kļuva par viegliem vācu ložmetēju upuriem.

Tomēr ģenerāļa Džuliana Binga vadītie kanādieši guva panākumus. Četras Kanādas divīzijas sāka uzbrukumu Vimī korei 9. aprīlī plkst. 5.30. Trīs kara gadus vācieši nocietināja kori ar daudzām aizsardzības konstrukcijām — trim secīgām tranšeju līnijām, kas izkaisītas starp dzeloņstiepļu tīklu, betona ložmetēju bunkuriem un pazemes slēptuvēm priekšējo līniju karavīriem artilērijas apšaudes laikā.

Kanādas 4. divīzija uzbruka pa centru no Sušē apgabala kreisajā pusē, bet 3. un 2. divīzija uzbruka, pa abām Neivilas-Senvāstas pusēm. 2. Kanādas divīzijas uzbrukumu atbalstīja astoņi tanki (trīs tika bojāti, un pieci iestrēga dubļainajā zemē). Prasmīgi sadarbojoties ar artilēriju, korpusam dažu stundu laikā izdevās sagūstīt 9000 gūstekņu un līdz 9. aprīļa vakaram bija panākts divu līdz piecu kilometru izrāviens vācu pozīcijās. Lielākā daļa Vimī kores nonāca Kanādas karavīru rokās. Vācu rezerves spēja iejaukties, lai atvairītu kanādiešu uzbrukumus, tikai nākamajā dienā.

Līdz ofensīvas pirmās dienas beigām 4. divīzija, vienīgā no trim divīzijām, nebija guvusi nekādus ievērojamus panākumus. Tā uzbruka kreisajā flangā, kas ietvēra vissarežģītākos mērķus: 145. kalnu (augstāko punktu uz kalnu grēdas un mūsdienu Vimī memoriāla vietu) un vēl vienu augstu punktu, ko kanādieši nodēvēja par "Pumpu". Kanādieši nebūtu spējuši noturēt Vimī kalnu kori, neieņemot šos divus augstos punktus.

Tikai nākamajā dienā, 10. aprīlī, pēc atjaunotiem artilērijas un kājnieku uzbrukumiem ar 4. divīzijas rezerves bataljonu palīdzību 145. kalns beidzot nonāca Kanādas vienību rokās. Divas dienas vēlāk, 12. aprīlī, pēc stundas ilgas sīvas cīņas sniegputenī tika ieņemta arī "Pumpa".

Rezultāti

[labot | labot pirmkodu]
a large crowd of German soldiers walking along a small road under the supervision of soldiers wearing British equipment on horseback. Houses can be seen in the background.
Vācu karagūstekņi pēc kaujas

Līdz 1917. gada 12. aprīļa vakaram Kanādas korpuss ieņēma kalnu kori, uzbrukumos zaudējot 10 602 karavīrus; no kuriem 3598 bija krituši un 7004 ievainoti. Vācu 6. armijas zaudējumi sākumā nebija zināmi sakāves radītās dezorganizācijas dēļ. Vēlāki avoti min aptuveni 20 000 karavīru; vācu vēsturnieki lielo vācu zaudējumu skaitu piedēvē Kanādas un Lielbritānijas artilērijas darbībai. Aptuveni 4000 vīru tika sagūstīti.[6] Vācijas Vēstures dienests lēsa, ka 6. armija 1917. gada aprīlī un maijā cieta 79 418 zaudējumus, no kuriem 22 792 tika klasificēti kā pazuduši bez vēsts. Kroņprincis Ruprehts lēsa 85 000 zaudējumus 6. armijai, no kuriem 3404 tika sagūstīti pie Vimī kores. 79. rezerves divīzijas zaudējumi no 1. līdz 11. aprīlim bija 3473 karavīri, bet 1. Bavārijas rezerves divīzijas zaudējumi — 3133 karavīri.

Pēc sakāves Vācijas ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals Pauls fon Hindenburgs pavēlēja Oberste Heeresleitung (OHL, Augstākā armijas pavēlniecība) veikt izmeklēšanu iemesliem kas noveda pie Arasas sektora aizsardzības sabrukuma. Kara Tiesa secināja, ka 6. armijas štābs nebija ņēmis vērā frontes līnijas komandieru ziņojumus, kuros tika atzīmēts iespējams nenovēršams pretinieku uzbrukums, un ka rezerves vienības atradās pārāk tālu, lai veiktu pretuzbrukumu, pirms kanādieši varēja sakopot savus spēkus. Tiesa secināja, ka 6. armijas komandieris ģenerālis Ludvigs fon Falkenhauzens nebija pielietojis elastīgu aizsardzību saskaņā ar vācu aizsardzības doktrīnu. Tā vietā aizsardzības sistēma sastāvēja no cietokšņiem un pretestības līnijām, kuras sabiedroto artilērija bija izolējusi un iznīcinājusi. Hindenburgs atcēla Falkenhauzenu no viņa komandiera amata un pārcēla viņu uz Beļģiju, kur viņš atlikušo kara laiku dienēja kā ģenerālgubernators.

Vācu militārie komandieri Kanādas korpusa Vimī kores ieņemšanu neuzskatīja par sakāvi. Tā laika vācu avoti šo darbību sliktākajā gadījumā uzskatīja par neizšķirtu, ņemot vērā, ka pēc uzbrukuma nesekoja tālāks izrāviens. Vācieši nemēģināja atgūt kori pat 1918. gada pavasara ofensīvas laikā, un tā palika britu kontrolē līdz kara beigām. Vimī kores zaudējums piespieda vāciešus pārskatīt savu aizsardzības stratēģiju šajā apgabalā. Pretuzbrukuma vietā viņi īstenoja izdedzinātās zemes politiku un atkāpās uz Opī-Merikūras aizsardzības līniju. Nivela ofensīvas neveiksme nedēļā pēc Arasas kaujas radīja spiedienu uz britu feldmaršalu Duglasu Heigu, lai viņš noturētu vāciešus okupētajā Arasas sektorā, tādējādi samazinot franču zaudējumus. Kanādas korpuss piedalījās vairākās no šīm kaujām, tostarp Arlē kaujā un Trešajā Skarpas kaujā 1917. gada aprīļa beigās un maija sākumā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Nicholson, 1962, 229. lpp.
  2. ↑ Turner, 2005, 21–22. lpp.
  3. ↑ Nicholson, 1962, 265. lpp.
  4. ↑ Canada Treaty Information, Department of Foreign Affairs and International Trade, 26 February 2002. Atjaunināts: 17 October 2010
  5. ↑ Boire, Michael (2007), "The Battlefield before the Canadians, 1914–1916", in Hayes, Geoffrey; Iarocci, Andrew; Bechthold, Mike (eds.), Vimy Ridge: A Canadian Reassessment, Waterloo: Wilfrid Laurier University Press, pp. 51–61, ISBN 978-0-88920-508-6
  6. ↑ Gibbs, Philip (11 April 1917), "All of Vimy Ridge Cleared of Germans", The New York Times (New York). Atjaunināts: 2 February 2009

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kauja_par_Vimī_kori&oldid=4456136"