Kauja pie Krutiem

Kauja pie Krutiem
	Daļa no Ukraiņu—padomju kara
	; Kaujas shēma
Datums	1918. gada 29. vai 30. janvāris
Vieta	netālu no Krutiem, Čerņihivas apgabals, Ukraina
Iznākums	Stratēģiska Ukrainas TR uzvara Padomju karaspēka Kijivas ieņemšanas aizkavēšana; Brestļitovskas miera līguma noslēgšana; Studentu slaktiņš, kuri aizstāvēja staciju no boļševiku ofensīvas;
Karotāji
Ukrainas Tautas Republika	Padomju Krievija
Komandieri un līderi
Averkijs Hončarenko	Mihails Muravjovs; Reinholds Bērziņš; Pāvels Jegorovs
Spēks
Kopumā: ap 600 karavīri 500 studenti; 2 bruņuvilcieni; ~100 kazaki	Kopumā: ap 6000 karavīri 1000 karavīri (triecienspēki); 2000+ karavīri (rezerve); 2 bruņuvilcieni; Artilērijas baterija
Zaudējumi
Mazāk nekā 260 kritušo; 36 sagūstītie; (28 vēlāk sodīti ar nāvi)	Ap 300 kritušo

Kauja pie Krutiem (ukraiņu: Бій під Крутами) starp Ukrainas Tautas Republikas armiju un Padomju Krievijas karaspēku notika 1918. gada^[2] 29.^[1] vai 30. janvārī^[2] netālu no Krutu dzelzceļa stacijas, Ņižinas apriņķī, Čerņihivas guberņā (mūsdienās Pamjatnes ciems, Ņižinas rajons, Čerņihivas apgabals), aptuveni 130 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kijivas.

Kauja

Kad Padomju Krievijas spēki, apmēram 4000 vīru lielumā, kurus komandēja Mihails Muravjovs, virzījās Kijivas virzienā, neliela ukraiņu vienība 400 Bahmačas garnizona karavīru sastāvā (no kuriem aptuveni 300^[4] bija studenti), ko sākotnēji komandēja kapteinis F. Timčenko, atkāpās no Bahmačas uz nelielo Krutu dzelzceļa staciju, pusceļā uz Ņižinu. Nelielajā vienībā galvenokārt bija Sičas strēlnieku Studentu bataljons (kurins), Hmeļnicka Kadetu skolas vienība un Brīvo kazaku rota.^[2]

Tieši pirms uzbrukuma Timčenko vietā stājās D. Nosenko. Timčenko devās uz Ņižinu, lai pārvilinātu Ukrainas pusē uz vietas izvietoto Ševčenko pulku (800 karavīru).^[2] 1918. gada 30. janvārī Ševčenko pulks nostājās Padomju Krievijas pusē, ziņas par šo notikumu lika Ukrainas Krutu garnizonam steigā atkāpties. Vairāk nekā puse no 400 karavīriem tika nogalināti kaujas laikā, kas ilga apmēram piecas stundas. Padomju historiogrāfijā kauja kļūdaini datēta ar 1918. gada 29. janvāri^[2] un tiek jaukta ar bruņotu sadursmi Plisku dzelzceļa stacijā.^[2]

Simona Petļuras komandētais Haidamaku kišs (300 karavīri), kas steidzās pastiprināt^[2] Krutu garnizonu, aizkavējās^[2] Darnicas dzelzceļa strādnieku sabotāžas dēļ^[2] un apstājās tiešā Bobrikas dzelzceļa stacijā tuvumā.^[2] Kišs galu galā atgriezās Kijivā boļševiku arsenāla sacelšanās dēļ, kas notika tajā pašā dienā.

Pēc Ukrainas Centrālās Radas atgriešanās galvaspilsētā, astoņpadsmit studentus atkalapbedīja Askolda kapā Kijivas centrā 1918. gada martā. Toreizējais Ukrainas Tautas Republikas vadītājs Mihailo Hruševskis kritušo bērēs par varoņiem nosauca ikvienu no 400 studentiem, kas cīnījās kaujā. Dzejnieks Pavlo Tičina sarakstīja vārsmu Пам'яті тридцяти par varonīgo studentu nāvi.^[5]

Pēc Ukrainas Tautas Republikas sakāves Ukrainas neatkarības karā, studentu mirstīgās atliekas pārvietoja uz Lukjaņivkas kapsētu Kijivā.

Kaujā iesaistītās vienības

Ukrainas spēki (Komandieris D. Nosenko)

1. studentu rota^{[P 1]} (Sičas strēlnieku palīgbataljons) — komandieris Omeļčenko^[6] (nāvējoši ievainots), 116 karavīri, rota sadalīta četros vados
Bohdana Hmeļnicka 1. Ukrainas militārās skolas^{[P 2]} kadetu korpuss — komandieris Averkijs Hončarenko (~200 karavīri)
Hluhivas Brīvie kazaki (80 karavīri)
- Kavalērijas vienība
Improvizēts bruņuvilciens (lielgabals uz drezīnas) — komandieris S. Loščenko
Bruņuvilciens — komandieris M. Jarcevs (ievainots), atkāpās uz Ņižinu

Padomju Krievijas spēki (Komandieris Mihails Muravjovs)

1. revolucionārā armija (Divīzijas komandieris Pāvels Jegorovs) — 1500 karavīri
- Baltijas kara flotes jūrnieku vienība (Komandieris Afanasijs Remņovs)
- 1. Petrogradas Sarkanā gvarde
  - 1. bataljons — Ļifanovs (ievainots)
  - 2. bataljons — Vorobjovs
- 2. Maskavas Sarkanā gvarde — komandieris J. Lapiduss
- Bruņuvilciens Nr. 2
2. revolucionārā armija (Divīzijas komandieris Reinholds Bērziņš)
- 436. Novoladogas pulks
- 534. Novokijevas pulks
- Baltijas kara flotes jūrnieku rota
- Ļeņina bruņuvilciens

Skatīt arī

Kauja pie Krutiem (2022)

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

↑ Studentu rotā bija studenti no Kijivas Universitātes, Ukrainas Tautas universitātes un Svētā Kirila un Metodija 2. Kijivas ģimnāzijas.
↑ Bijusī Lielkņaza Konstantīna Konstantinoviča 1. Kijivas militārā skola

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Kruty, Battle of». encyclopediaofukraine.com (angļu). Encyclopedia of Ukraine. Skatīts: 2025. gada 12. februārī.
↑ ^2,00 ^2,01 ^2,02 ^2,03 ^2,04 ^2,05 ^2,06 ^2,07 ^2,08 ^2,09 ^2,10 ^2,11 ^2,12 ^2,13 ^2,14 ^2,15 ^2,16 ^2,17 ^2,18 ^2,19 «Бій під Крутами: відомі й невідомі сторінки». Ukrainska Pravda (ukraiņu). 2014. gada 29. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. februārī. Skatīts: 2025. gada 12. februārī.
↑ Михайлик Михайло - "День 29 січня 1918 року" - Бій під Крутами (ukraiņu). Ļviva. 1932. gadā.
↑ Orest Subtelny. Ukraine : a history (angļu). Toronto ; Buffalo : University of Toronto Press, 2000. gadā. 352. lpp. ISBN 978-0-8020-8390-6.
↑ «Тичина Павло - Пам’яті тридцяти (1918) - Бій під Крутами». kruty.org.ua (ukraiņu). Skatīts: 2025. gada 12. februārī.
↑ Ярослав Тинченко. «Життя після Крут. Як склалася доля учасників січневого бою». Ukrainska pravda (ukraiņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. janvārī. Skatīts: 2025. gada 12. februārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kauja pie Krutiem.

[6] Studentu rotā bija studenti no Kijivas Universitātes, Ukrainas Tautas universitātes un Svētā Kirila un Metodija 2. Kijivas ģimnāzijas.

[8] Bijusī Lielkņaza Konstantīna Konstantinoviča 1. Kijivas militārā skola

[encyclopedia-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «Kruty, Battle of». encyclopediaofukraine.com (angļu). Encyclopedia of Ukraine. Skatīts: 2025. gada 12. februārī.

[ukrainska-2] 2,00 ^2,01 ^2,02 ^2,03 ^2,04 ^2,05 ^2,06 ^2,07 ^2,08 ^2,09 ^2,10 ^2,11 ^2,12 ^2,13 ^2,14 ^2,15 ^2,16 ^2,17 ^2,18 ^2,19 «Бій під Крутами: відомі й невідомі сторінки». Ukrainska Pravda (ukraiņu). 2014. gada 29. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. februārī. Skatīts: 2025. gada 12. februārī.

[denj-3] Михайлик Михайло - "День 29 січня 1918 року" - Бій під Крутами (ukraiņu). Ļviva. 1932. gadā.

[subtelny-4] Orest Subtelny. Ukraine : a history (angļu). Toronto ; Buffalo : University of Toronto Press, 2000. gadā. 352. lpp. ISBN 978-0-8020-8390-6.

[5] «Тичина Павло - Пам’яті тридцяти (1918) - Бій під Крутами». kruty.org.ua (ukraiņu). Skatīts: 2025. gada 12. februārī.

[7] Ярослав Тинченко. «Життя після Крут. Як склалася доля учасників січневого бою». Ukrainska pravda (ukraiņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. janvārī. Skatīts: 2025. gada 12. februārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[P 1]

[6]

[P 2]