Kauja pie Zilajiem ūdeņiem

Kauja pie Zilajiem ūdeņiem (lietuviešu: Mėlynųjų Vandenų mūšis, tatāru: Зәңгәрсу янында бәрелеш) jeb Kauja pie Siņuhas bija militāra sadursme 1362. gadā tagadējā Kirovohradas apgabala teritorijā Ukrainā, kurā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds uzvarēja Zelta Ordas karaspēku un pievienoja saviem valdījumiem Kijivas kņazisti un Melnās jūras piekrastes stepes.

Priekšvēsture

Pēc Zelta Ordas hana Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas Čingishana pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. Maskavas kņazs Dmitrijs 1362. gadā ieguva Vladimiras lielkņaza jarliku. Šis laiks sakrita ar nestabilitātes periodu Mongoļu impērijas centrā Ķīnā, kur uzvarēja Sarkano apsēju sacelšanās.

Sekas

Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā Dženovas tirgotāju atbalstītais karavadonis Mamajs kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī, nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis, kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot lielkņaza titulu savam sāncensim Tveras kņazam.

1375. gadā Horezmas hanam Urusam izdevās ieņemt Saraju un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm. 1377. gadā Mamajs vēlējās iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs, un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kaujā pie Vožas upes.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kauja pie Zilajiem ūdeņiem.