Kaujas gāzes

Kaujas gāzes ir ķīmiski savienojumi, kurus izmanto militāros nolūkos, lai neitralizētu vai iznīcinātu pretinieka dzīvā spēka potenciālu, radot letālu vai citu fizioloģisku iedarbību. Tās tiek klasificētas kā masu iznīcināšanas ieroči, un to lietošana ir stingri reglamentēta ar starptautiskajām tiesībām.

Kaujas gāzes var radīt plašu kaitējumu gan fiziskajai veselībai, gan psiholoģiskajai drošībai. Aizsardzībai pret tām tiek izmantoti individuālie aizsardzības līdzekļi – gāzmaskas, aizsargtērpi un filtrējošie materiāli, kā arī agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas ļauj laikus evakuēt apdraudētos reģionus. Mūsdienu armijās pastāv arī speciāli izstrādāti medikamenti, kas spēj neitralizēt dažus ķīmisko vielu efektus.

Lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no kaujas gāzu pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, Sīrijā.

Vēsture

Pirmo reizi kaujas gāzes plašā mērogā tika izmantotas Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā Vācijas armija pie Ipras pilsētas Beļģijā izmantoja hloru – pirmo efektīvo kaujas gāzi. Turpmākajos gados tika attīstītas arī citas gāzes, tostarp fosgēns un iprīts (sinepju gāze), kas izraisīja smagus apdegumus un ilgstošas ciešanas.

Otrā pasaules kara laikā kaujas gāzes tika ražotas lielos apjomos, taču faktiski frontē netika plaši pielietotas, iespējams, abu pušu savstarpējo baiļu dēļ par atbildes triecienu.

Klasifikācija

Kaujas gāzes tiek iedalītas pēc to iedarbības veida:

Nervu paralizējošās vielas (piemēram, zarīns, zomāns, VX): iedarbojas uz nervu sistēmu, bloķējot fermenta acetilholīnesterāzes darbību, kā rezultātā rodas muskuļu spazmas, paralīze un nāve.
Pūslējošās vielas (piemēram, iprīts): bojā ādu, acis un elpceļus, izraisot smagus ķīmiskus apdegumus un audu bojājumus.
Aizrīšanās vielas (piemēram, fosgēns, hlors): izraisa elpošanas ceļu bojājumus un plaušu tūsku.
Asaru gāzes (piemēram, CS, CN): izraisa kairinājumu acīs, degunā un elpceļos, taču parasti netiek uzskatītas par letālām un tiek lietotas galvenokārt nemieru apspiešanai.
Psihotropās vielas (piemēram, BZ): ietekmē centrālo nervu sistēmu, izraisot dezorientāciju, halucinācijas un uzvedības traucējumus.

Starptautiskie aizliegumi

Kaujas gāzu lietošana ir aizliegta ar vairākām starptautiskām vienošanām, no kurām nozīmīgākā ir Ķīmisko ieroču konvencija (Chemical Weapons Convention, CWC), kas stājās spēkā 1997. gadā. Šī konvencija aizliedz ne tikai ķīmisko ieroču izmantošanu, bet arī to izstrādi, uzglabāšanu un pārvietošanu. Konvenciju parakstījušas vairāk nekā 190 valstis, un tās ievērošanu uzrauga Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaujas gāzes.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)