Kaula ganoīdzivis

Kaula ganoīdzivis Holostei Müller, 1844
Raibā bruņlīdaka (Lepisosteus oculatus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Starspurzivis (Actinopterygii)
Klase	Starspures (Actinopteri)
Apakšklase	Modernās kaulzivis (Neopterygii)
Infraklase	Kaula ganoīdzivis (Holostei)
Kaula ganoīdzivis Vikikrātuvē

Kaula ganoīdzivis (Holostei) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) infraklasēm, kas pieder moderno kaulzivju (Neopterygii) apakšklasei. Holostei kārtu 1844. gadā izveidoja vācu dabaspētnieks Johans Millers. Vēlāk tā tika paaugstināta līdz infraklasei. Ģeohronoloģiski kaula ganoīdzivis ir zināmas no perma perioda līdz mūsdienām.

Apraksts

Lielākajai kaula ganoīdzivju daļai galvaskauss pilnībā nepārkaulojas, bet sastāv no daudziem kauliem, kas tipiski modernajām kaulzivīm. Maxillare nestiprinās nekustīgi pie praeoperculum. Galvai parasti ir interoperculum. Virsacu kanals parasti aizmugurē pāriet sānu līnijas kanālā. Apakšžoklis ir komplicēts un sastāv no daudziem kauliem. Galvas apakšdaļā gandrīz vienmēr ir gulārā plātne. Klavikulas nav. Skriemeļi parasti nav pilnībā pārkaulojušies. Katra radiale muguras un anālajā spurā nes vienu staru. Spurās nereti ir fulkri. Zvīņas vai nu nav ganoīdās, vai nu arī ir bez kosmīna slāņa. Zvīņās un kaulos parasti ir tubuli.

Sistemātika

Kaula ganoīdzivju sistemātika:

• infraklase: Holostei Müller, 1844

• virskārta: Ginglymodi Cope, 1872

• kārta: Dapediiformes Thies and Waschkewitz, 2015 †
• kārta: Kyphosichthyiformes Sun & Ni, 2018 †
• kārta: Lepisosteiformes Hay, 1929
• kārta: Macrosemiiformes Carroll, 1988 †
• kārta: Semionotiformes Arambourg and Bertin 1958 †

• virskārta: Halecomorphi Cope, 1872

• kārta: Amiiformes Hay, 1929
• kārta: Ionoscopiformes Grande & Bemis, 1998 †
• kārta: Ophiopsiformes Ebert, 2018 †
• kārta: Parasemionotiformes Lehman, 1966 †

(†) - izmirušu organismu grupa.