Pāriet uz saturu

Kauns

Vikipēdijas lapa
Ogista Rodēna skulptūra "Ieva pēc Krišanas" (Éve au rocher), kurā atveidota kaunpilna Ieva

Kauns ir spēcīga emocionāla reakcija, kas rodas, kad cilvēks izjūt neatbilstību sabiedrības normām, morāles principiem vai saviem personīgajiem ideāliem.[1] Kauns atšķiras no vainas apziņas – ja vainas apziņa rodas no konkrētas rīcības, tad kauns ir dziļāka sajūta, kas var būt saistīta ar to, kā persona sevi redz. Kaunu bieži pavada vēlme paslēpties, izvairīties no citu vērtējuma vai labot situāciju.[2]

Psiholoģijā kauns tiek uzskatīts par vienu no tām sajūtām, kuras cilvēki sāk izjust agrā bērnībā un tā ietekmē personības attīstību. Pārmērīgs kauns var izraisīt zemu pašvērtējumu, trauksmi vai depresiju, savukārt veselīgs kauna līmenis var motivēt indivīdu ievērot sabiedrībā pieņemtās normas un uzlabot savu uzvedību.[1]

Filozofijā un socioloģijā kauns tiek aplūkots kā kultūras fenomens – dažādās sabiedrībās izpratne par kaunu un tā nozīmi var būt atšķirīga. Dažās kultūrās kauns tiek izmantots kā sociālās kontroles mehānisms, bet citās tas tiek uzskatīts par personisku sajūtu, kuru citi nevar ietekmēt.[3][4]

Kauns ir bieži sastopama tēma literatūrā, mākslā un reliģijā, kur tas tiek attēlots kā iekšējs konflikts starp cilvēka vēlmēm un sabiedrības prasībām.[5]

Kauns ir bieži sastopama tēma literatūrā un kino. Franca Kafkas stāstā "Pārvērtība" (1915) galvenais varonis Gregors Zamza izjūt dziļu kaunu par savu jauno, atbaidošo veidolu un savu nespēju atbalstīt ģimeni. Natenjela Hotorna romānā "Sarkanais burts" (1850) tiek pētīts sabiedrības uzspiests kauns un publiska stigmatizācija. Savukārt Jukio Mišimas autobiogrāfiskajā darbā "Maskas atzīšanās" (1949) atklāts personīgs konflikts un kauns, kas saistīts ar identitātes meklējumiem.

Arī kino ir sastopama kauna tēma. Stīva Makvīna filma "Kauns" (2011) attēlo cilvēku, kurš cieš no seksuālās atkarības un cenšas slēpt savu problēmu. Ingmara Bergmana "Fanija un Aleksandrs" (1982) parāda kaunu, ko izraisa stingras reliģiskās normas un audzināšana.

  1. 1,0 1,1 Annette Kämmerer. «The Scientific Underpinnings and Impacts of Shame». Scientific American (angļu), 2019-11-01. Skatīts: 2025-03-09.
  2. «Guilt and shame». Stop It Now (angļu). Skatīts: 2025-03-09.
  3. Laing, James (2022-04). "Making Sense of Shame" (en). Philosophy 97 (2): 233–255. doi:10.1017/S0031819121000395. ISSN 0031-8191.
  4. Bates, Rodger; LaBrecque, Bryan (2020-07-01). "The Sociology of Shaming". The Journal of Public and Professional Sociology 12 (1). doi:10.62915/2154-8935.1162. ISSN 2154-8935.
  5. Jess the Avocado. «In Search of Steadiness. Guilt, Shame and Future Regret When Consuming and Creating Art.». Counter Arts (angļu), 2024-05-11. Skatīts: 2025-03-09.