Kauņas cietoksnis

I forts

II forts

III forts

IV forts

V forts

VI forts

VII forts

VIII forts

IX forts

Garnizona baznīca

Cietokšņa komendanta ēka

Kauņas cietokšņa fortu novietojums Kauņas kartē

Kauņas cietoksnis (lietuviešu: Kauno tvirtovė, krievu: Кοвенская крепость) ir relatīvi labi saglabājies cietokšņa komplekss, kuru Krievijas Impērijas varas iestādes uzcēla 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ap Kauņu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Kauņas cietoksnis, aizņemot 65 km² teritoriju, bija pēc platības lielākā militārā struktūra valstī.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 1812. gada kara laikā Napoleons iebruka Krievijas Impērijā, franču karaspēks pie Kauņas diezgan viegli forsēja Nemunu. Pēc Vācijas Impērijas nostiprināšanās Krievijas Impērijas varas iestādes izvirzīja jautājumu par nocietinājumu būvju celtniecību šajā stratēģiski svarīgajā vietā. Pēc Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas un Kauņas dzelzceļa tuneļa izbūves, pilsētas stratēģiskā nozīme vēl vairāk pieauga. 1879. gadā Krievijas cars Aleksandrs II pieņēma lēmumu sākt cietokšņa celtniecību.

No 1882. gada līdz 1889. gadam tika uzcelti 7 forti un 9 artilērijas baterijas (numurēti ar romiešu cipariem). No 1890. līdz 1907. gadam tika uzcelts VIII forts, bet no 1903. līdz 1911. gadam — vislielākais un modernākais cietokšņa forts — IX forts. Tika izbūvēta arī attiecīga infrastruktūra — pievadceļi, noliktavas, kazarmas utt. Garnizonam bija baznīca un kapsēta. Kauņas pilsētā tika aizliegts celt ēkas, kas augstākas par diviem stāviem. Tika uzsākta vēl 4 fortu būvniecība, tomēr līdz Pirmajam pasaules karam tos nepabeidza.

Pirmā pasaules kara laikā vācu karspēks pietuvojās Kauņas cietoksnim 1915. gada jūlijā. To aizsargāja aptuveni 90 000 karavīru. Izbūvējot dzelzceļu, pie cietokšņa tika atgādāts 42 cm kalibra mortīra Gamma-Gerät, vēlāk tika pievilkta cita artilērija. Vācu uzbrukums koncentrējās uz vecākajiem, tehniski vājākajiem fortiem (I, II un III). Relatīvi īsā laikā (11 dienās) cietoksnis krita, kritušo krievu karavīru skaitam sasniedzot 20 000. Krievu karaspēka komandieris vēl pirms cietokšņa ieņemšanas to pameta, par ko Daugavpils kara tiesa piesprieda viņam 15 gadus katorgā.

Nodibinoties neatkarīgajai Lietuvas valstij, daļa cietokšņa infrastruktūras kalpoja militārām vajadzībām, daļa saimnieciskām vajadzībām. Vienā no cietokšņa ēkām ierīkoja pirmo Lietuvas radiostaciju. IX fortā tika ierīkots cietums. I forta pagrabā ierīkoja gāzes kameru nāvessodu izpildei.

Otrā pasaules kara laikā, sākoties PSRS okupācijai, IX forts tika izmantots kā NKVD pārsūtīšanas cietums. Pēc vācu ienākšanas IV, VI un IX fortā tika iznīcināti ebreju iedzīvotāji, bet VIII fortā ierīkota padomju karagūstekņu nometne. Pēc Otrā pasaules kara IX fortā tika ierīkots muzejs, vairāki forti tika izmantoti Padomju armijas vajadzībām. Cietokšņa komendanta ēkā izvietojās 7. gvardes desanta divīzijas štābs.

Mūsdienās IX forts kalpo kā muzejs, VII forts ir daļēji restaurēts. Bijušas Garnizona baznīcas nosaukums ir Kauņas Miķeļa baznīca, bet komendanta ēkā atrodas Lietuvas Gaisa spēku štābs.