Kešma

Kešma
قشم
Salas krasts
Kešma
Ģeogrāfija
Izvietojums	Hormūzs
Koordinātas	26°45′N 55°49′E
Platība	1491 km²
Garums	135 km
Platums	40 km
Augstākais kalns	Namakdans 397 m
Administrācija
Irāna
Ostāns	Hormozgāna
Lielākā pilsēta	Kešma
Demogrāfija
Iedzīvotāji	148 993 (2016)
Blīvums	67,1/km²
Pamatiedzīvotāji	persieši, arābi
Kešma Vikikrātuvē

Kešma (persiešu: قشم) ir Irānai piederoša sala Hormūza jūrasšaurumā. Administratīvi ietilpst Hormozgānas ostānā, kopā ar apkārtējām saliņām veido atsevišķu Kešmas šāhrestānu.

Ģeogrāfija

Sala izvietojusies šauruma ziemeļdaļā, no kontinenta krasta to šķir 2,5 km platais Hūrāna šaurums. Sala ir 135 km gara, izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Krasti krauji, ziemeļu piekrastē mangrovju audzes, kas iekļautas Rāmsaras konvencijas mitraiņu sarakstā. Sala veidota galvenokārt no kaļķakmeņiem un smilšakmeņiem, tās augstākais punkts ir Namakdans (397 m vjl). Namakdana masīvā atrodas 6,58 km gara sāls ala, kas ir garākā zināmā sāls ala pasaulē. Kešmas sala kopš 2017. gada ietilpst UNESCO Globālā ģeoparka tīklā.

Vēsture

Sala apdzīvota kopš paleolīta laikmeta. Dažādos laikos piederējusi vairākām vietējām lielvarām, kā arī to iekarojuši angļi un portugāļi. Vēsturiski lielākā daļa salas iedzīvotāju bijuši arābi; joprojām salā nozīmīga to iedzīvotāju daļa. Galvenā nodarbe ir zveja. Oāzēs audzē dateles un melones. Dienvidu piekrastē iegūst sāli. Attīstīts ekotūrisms.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kešma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)