Kedaha (malajiešu: Kedah) ir viens no Malaizijasštatiem. Atrodas Rietummalaizijas ziemeļrietumos, robežojas ziemeļrietumos ar Perlisu, ziemeļaustrumos — ar Taizemi, dienvidaustrumos — ar Peraku, dienvidrietumos — ar Pulaupinanu, bet rietumos krastus apskalo Malakas šaurums. Kedahai pieder Lankavi un citas mazākas salas Malakas šaurumā. Pēc politiskās iekārtas Kedaha ir parlamentāra konstitucionālā monarhija; tās galva kopš 2017. gada ir sultāns Sallehudins. Štata galvaspilsēta ir Alorsetara, bet lielākā pilsēta — Sunaipetani.
Vēsturiskos avotos Kedaha pirmoreiz minēta 1.—2. gadsimta tamilu poēmā Paṭṭiṉappālai kā Kadarama. Kedaha atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā — šeit atradās Malakas pussalu pa Patani un Mudas upēm šķērsojošs tirdzniecības ceļš no vienas piekrastes uz otru. 7.—8. gadsimtā Kedaha bija Šrīvidžajas impērijas kontrolē. 11. gadsimtā Kedahu uz laiku iekaroja Čolas impērija. Kedaha kā patstāvīgs sultanāts pirmoreiz izveidojās 1136. gadā, kad tās karalis Fraons Mahavansa pieņēma islāmu. 15. gadsimtā Kedaha nonāca Melakas sultanāta ietekmē, bet vālāk to centās pakļaut Portugāle pēc Melakas iekarošanas, kā arī Ačehas sultanāts.
1786. gadā Kedahas sultāns apmaiņai pret militāro palīdzību nodeva Britu Austrumindijas kompānijaiPinanas salu, kur tā nodibināja Džordžtaunas tirdziecības apmetni, bet 1800. gadā Kedaha pārdeva daļu pussalas teritorijas iepretī Džordžtaunai, kur tika izveidota Velzlijas kolonija. 1821. gadā Kedahu ieņēma Siāma, kuras sastāvā tā pastāvēja kā Siburi province. 1909. gadā tika noslēgts Angļu-siāmiešu līgums, saskaņā ar kuru Siāmas dienvidu musulmaņu provinces, tai skaitā Kedaha, nonāca britu valdījumā kā viena no Nefederētajām malajiešu valstīm. 1942. gadā Kedahu okupēja Japāna un 1943. gadā nodeva Taizemei, kur tā kļuva par vienu no provincēm. Pēc kara Kedahu atgrieza Malajā un 1946. gadā tā kļuva par Malajas Savienības daļu, bet 1948. gadā — par Malajas Federācijas daļu, kas 1957. ieguva neatkarību. 1963. gadā Kedaha kļuva par Malaizijas štatu.