Pāriet uz saturu

Kelantana

Vikipēdijas lapa
Kelantana
Kelantan
  Malaizijas štats  
Flag of Kelantana
Karogs
Coat of arms of Kelantana
Ģerbonis
Kelantanas atrašanās vieta MalaizijāKelantanas atrašanās vieta Malaizijā
Galvaspilsēta Kotabharu
Karaliskā galvaspilsēta Kubankeriana
Valsts Karogs: Malaizija Malaizija
Platība 
 - Kopējā 15 040 km²
Iedzīvotāji (2023)
 - Kopā 1 857 600
 - Blīvums 123,5/km²
 - Etniskais sastāvs malajieši (96,6 %)
ķīnieši (2,5 %)
Laika josla MST (UTC+8)
ISO 3166 kods MY-03
Mājaslapa: kelantan.gov.my
Kelantana Vikikrātuvē

Kelantana (malajiešu: Kelantan Darul Naim — ‘Svētlaimes Mājvieta Kelantana’) ir viens no Malaizijas štatiem. Robežojas ar Taizemi ziemeļos, kur to atdala Golokas upe. Rietumos tā robežojas ar Perakas štatu, dienvidos ar Pahanas štatu, bet austrumos — ar Terenganu. Kelantanas ziemeļaustrumu daļu apskalo Dienvidķīnas jūra. Štata galvaspilsēta ir Kotabharu, bet karaliskā galvaspilsēta — Kubankeriana.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Līdz 15. gadsimtam Kelantanas teritorija ietilpusi Khmeru impērijas, Čampas un Siāmas satāvā. Ap 1411. gadu par Kelantanas valdnieku kļūst musulmanis Radža Kumars un tā kļūst par nozīmīgu tirdzniecības centru. 1499. gadā Kelantana kļūst par Malakas sultanāta vasaļvalsti. Pēc Malakas sultanāta norieta 1511. gadā Kelantana nonāk Patani sultanāta ietekmē, bet no 1651. gada Kelantanas radža kļūst par Patani valdnieku. 19. gadsimta pirmajā pusē Kelantanas valdnieks noslēdz aliansi ar Siāmas karali. 1909. gadā saskaņā ar Angļu-siāmiešu līgumu Kelantana līdz ar Terenganu, Kedahu un Perlisu nonāk britu pārvaldē kā viena no Nefederētajām malajiešu valstīm. 1941. gada decembrī Kelantanu okupēja Japāna un 1943. gadā nodeva Taizemei, kur tā kļuva par vienu no provincēm. Pēc kara Kelantanu atgrieza Malajā un 1946. gadā tā kļuva par Malajas Savienības daļu, bet 1948. gadā — par Malajas Federācijas daļu, kas 1957. ieguva neatkarību. 1963. gadā Kelantana kļuva par Malaizijas štatu.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Kelantanas štats aizņem Kelantanas upes ieleju, kas lielākoties sastāv no plašiem līdzenumiem un auglīgām zemēm, kas ir piemērotas lauksaimniecībai. Štata rietumu daļā paceļas Titivansas kalnu grēdas austrumu nogāzes, kur atrodas arī štata augstākā virsotne. Piekrastes daļā gar Dienvidķīnas jūru notiek aktīvākā tūrisma attīstība visā štatā. Kelantanā atrodas ne tikai pludmales un kūrorti, bet arī vēsturiski tirgi, tempļi un mošejas, kas piesaista tūristus.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Kelantanās ekonomika balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē rīsu un tabakas audzēšana. Štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā. Industrializācija šeit ir attīstīta mazāk nekā citos valsts reģionos, un arī iekšzemes kopprodukts (IKP) ir ievērojami zemāks, salīdzinot ar citiem štatiem. Neskatoties uz to, ka Kelantanas piekraste ir tikai 96 km gara, zvejniecība ir nozīmīga štata ekonomikas daļa. Būtisku ienākumu daļu veido arī tradicionālie rokdarbi. Tā kā štats atrodas netālu no Taizemes, reģiona kultūra un virtuve ir izteikti līdzīga taizemiešu tradīcijām.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]