Kemālisms

Kemālisms (turku: Kemalizm) jeb ataturkisms ir politiskā ideoloģija, kuru izveidoja Mustafa Kemals Ataturks pēc Osmaņu impērijas sabrukuma un Turcijas Republikas izveidošanas 1923. gadā. Kemālisms kļuva par jaunās Turcijas valsts oficiālo ideoloģiju un noteica valsts modernizācijas, sekularizācijas un nacionalizācijas virzienu 20. gadsimtā.

Kemālisma galvenais mērķis bija pārveidot bijušo Osmaņu impēriju par modernu, sekulāru un nacionālu valsti pēc Eiropas valstu parauga. Ideoloģija balstījās uz sešiem pamatprincipiem, kurus Turcijā dēvē par “Sešām bultām” (turku: Altı Ok).

Šie principi bija republikānisms, kas aizstāja monarhiju ar republikas pārvaldes modeli; nacionālisms, kas uzsvēra turku nācijas vienotību; populisms, kas deklarēja visu pilsoņu vienlīdzību; etatīsms, kas paredzēja aktīvu valsts iesaisti ekonomikā; sekulārisms, kas atdalīja reliģiju no valsts; un reformisms, kas atbalstīja nepārtrauktu modernizāciju un sabiedrības pārveidošanu.

Kemālisma reformas ietvēra sultanāta un kalifāta likvidēšanu, latīņu alfabēta ieviešanu arābu rakstības vietā, reliģisko tiesu slēgšanu, kā arī sieviešu tiesību paplašināšanu. Tika pieņemti jauni civilie un kriminālie likumi pēc Šveices un citu Eiropas valstu juridiskajiem paraugiem.

20. gadsimta laikā kemālisms kļuva par dominējošo ideoloģiju Turcijas bruņotajos spēkos un valsts birokrātijā. Ideoloģija būtiski ietekmēja Turcijas politiku arī pēc Ataturka nāves 1938. gadā.

Mūsdienās kemālisms Turcijā tiek vērtēts dažādi. Atbalstītāji to uzskata par valsts modernizācijas un sekulāras identitātes pamatu, savukārt kritiķi norāda uz autoritārisma, etniskā nacionālisma un politiskās opozīcijas ierobežošanas elementiem.