Kesona (korejiešu: 개성시, Gaeseong-si) ir īpašā pilsēta Ziemeļkorejas dienvidos, netālu no Korejas demilitarizētās zonas un robežas ar Dienvidkoreju. Tā ir viena no senākajām un vēsturiski nozīmīgākajām Korejas pilsētām. Pilsēta agrāk ietilpa Hvanghe Ziemeļu provincē, bet mūsdienās tai ir īpašās pilsētas statuss. Kesona no 935. līdz 1392. gadam bija Korjo valsts galvaspilsēta, bet vēl pirms tam tā kalpoja par galvaspilsētu arī Tebonas valstij. Korjo laikmetā, kad pilsētu dēvēja par Songdo, tā bija nozīmīgs politiskais, kultūras, reliģiskais, amatniecības un tirdzniecības centrs, kas bija īpaši pazīstams ar korejiešu žeņšeņa ražošanu un tirdzniecību. Tieši no Korjo valsts nosaukuma vairākās Eiropas valodās vēlāk cēlies arī Korejas nosaukums.
Pilsētā un tās apkārtnē saglabājies ievērojams Korjo laikmeta kultūrvēsturiskais mantojums. UNESCO Pasaules mantojuma objektā “Kesonas vēsturiskie pieminekļi un vietas” ietilpst 12 ar Korjo dinastiju saistīti pieminekļi, tostarp valdnieku kapenes, pilsvietas, nocietinājumi, pilsētas vārti, akadēmijas, Manvoldes pils kompleksa paliekas un senās astronomiskās observatorijas atliekas. Šie objekti atspoguļo Korejas politisko, kultūras un filozofisko attīstību no 10. līdz 14. gadsimtam. Japānas koloniālās pārvaldes laikā no 1910. līdz 1945. gadam pilsēta bija pazīstama ar japānisko nosaukuma izrunu Kaidžo (Kaijō). Pēc Otrā pasaules kara no 1945. līdz 1950. gadam Kesona atradās Dienvidkorejas kontrolē, bet Korejas kara laikā to ieņēma Ziemeļkoreja. Saskaņā ar 1953. gada Korejas pamiera vienošanos pilsēta palika Ziemeļkorejas pārvaldībā. Pateicoties atrašanās vietai pie abu Koreju robežas, Kesona kļuva par nozīmīgu starpkorejiešu ekonomiskās sadarbības centru, kur darbojās arī kopīgi pārvaldītais Kesonas rūpnieciskais reģions. Mūsdienās pilsēta ir viens no Ziemeļkorejas vieglās rūpniecības centriem.
Korejas TDR
Kesona Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kesona.