Kimberlīts
Kimberlīts ir ultrabāzisks, intruzīvs,[1] magmatisks iezis, kura sastāvā nereti ir dimanti. Tas ir nosaukts par godu Dienvidāfrikas pilsētai Kimberlijai, kur 1871. gadā gadā tika atrasts 83,5 karātu (16,7 g) dimants.
Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kimberlītu ieži mēdz būt daudzveidīgi un neviendabīgi. Pamatā tie sastāv no olivīna un kalcīta ar piroksēnu, ilmenīta un granāta jeb piropa kristālu ieslēgumiem. Sprādziena piltuvēs kimberlītu struktūra ir līdzīga brekčijām (kopā sacementētām iežu atlūzām). Ja magma ir pacēlusies no astenosfēras pietiekami ātri (ar ātrumu vismaz 80 km/h[1]), tad radies kimberlīts var saturēt arī dimantus. Ja magmas celšanās ātrums bijis mazāks, augstā temperatūra pazemināta spiediena apstākļos ir iedarbojusies uz dimantiem pārāk ilgi un tie paspējuši pārvērsties grafītā.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kimberlītu ieži atrodami tā saucamajās kimberlītu diatrēmās jeb sprādziena piltuvēs,[2] ko sauc arī par kimberlītu piltuvēm. Tās var būt līdz 1 km diametrā. Kimberlītu piltuvēs mēdz ierīkot dimantu raktuves, tādēļ tām ir raksturīga spirāliskas bedres forma. Kimberlīti atrodami arī vulkāniskajās daikās (plaisās, kas aizpildītas ar sacietējušu magmu).
Pastāv iespējamība, ka dimantus saturošie kimberlītu ieži varētu būt atrodami arī Latvijā,[1] tomēr Latvijas kimberlītu piltuves atrodas zem bieza nogulumiežu slāņa.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Dainis Ozols. Latvijas minerāli un ieži Arhivēts 2011. gada 25. novembrī, Wayback Machine vietnē., 32.—33. lpp.
- ↑ Diatrēma
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |