Kin-dza-dza

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kin-dza-dza!)
"Kin-dza-dza"
Oriģinālais
nosaukums
Кин-дза-дза!
Žanrs
Režisors Georgijs Danelija
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Gija Kančeli
Operators Pāvels Ļebeševs
Studija Mosfiļm
Izdošana 1986
Ilgums 135 minūtes
Valsts Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Valoda
Nākamā filma "Ku! Kin-dza-dza" (2013)
IMDb profils

"Kin-dza-dza" (krievu: Кин-дза-дза!) ir padomju traģikomiska zinātniskās fantastikas divu sēriju filma, kas veidota antiutopijas žanrā. Filma uzņemta 1986. gadā kinostudijā Mosfiļm. Filmas režisors ir Georgijs Danelija, kurš ir arī scenārija autors (kopā ar Rezo Gabriadzi). Filmā galvenās lomas tēlo Staņislavs Ļubšins, Levans Gabriadze, Jevgeņijs Ļeonovs, Jurijs Jakovļevs. Filma ieguva plašu ievērību, sasniedzot kulta filmas statusu. Atsevišķi filmā lietotie izdomātie vārdi un izteicieni pat ietekmējuši krievu kultūru un ieviesušies sarunvalodā.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas darbība sākas 1980. gados, Maskavā. Celtnieks, būvdarbu vadītājs Vladimirs Maškovs ("tēvocis Vova") vakarā pēc darba atgriežas savā dzīvoklī, bet sieva viņu palūdz aiziet uz veikalu pēc maizes. Uz ielas pie Maškova pienāk jauns puisis ar vijoli (students Gedevans, "Vijolnieks") un saka, ka tepat blakus ir kāds savāds baskājains cilvēks, kas apgalvo, ka esot citplanētietis. Nepazīstamais Maškovam un studentam rāda kādu ierīci ("pārvietošanas mašīnu") un jautā viņiem šīs planētas numuru "tentūrā". Maškovs domā, ka nepazīstamais ir traks. Maškovs paņem ierīci, un, lai gan nepazīstamais brīdina, ka ar ierīci jāprot apieties, Maškovs, daudz nedomājot, nospiež kādu ierīces pogu. Pēkšņi Maškovs un students ir nokļuvuši svelmainā tuksnesī.

Vēlāk izrādās, ka viņi nokļuvuši Kin-dza-dza galaktikā uz planētas Pļuks, tentūras numurs 213.[1] Planētas iedzīvotāji pēc ārējā izskata ir līdzīgi cilvēkiem, bet spēj lasīt domas. Viņi runā čatlāņu valodā, kurā ir tikai daži vārdi.[2] Lai arī planēta ir uz augstāka tehniskās attīstības līmeņa nekā Zeme, tomēr visi mehānismi ir sarūsējuši, nolietoti un slikti darbojas. Visa flora un fauna uz planētas ir iznīdēta, ūdens pārvērsts par degvielu "lucu". Pļuka un arī citu galaktikas Kin-dza-dza planētu iedzīvotāji iedalās divās kategorijās — čatlāņi un pacaki. Iedzīvotāju kategoriju var noteikt ar speciālu ierīci "vizatoru". Tā kā Pļuks ir čatlāņu planēta, pacaki tiek diskriminēti. Viņiem degunā jānēsā zvaniņš "caks" un satiekot čatlāni, jāietupjas speciālā pozā (jātaisa "kū"). Pacakiem par pārkāpumiem piemēro smagākus sodus, pacakiem-māksliniekiem atļauts uzstāties tikai dzelzs būrī, transporta līdzekļos jāievēro segregācija.

Tēvocis Vova un Vijolnieks, kas saskaņā ar vizatora rādījumu izrādās pacaki, meklē iespēju atgriezties uz Zemes. Viņi iepazīstas ar diviem visai blēdīgiem māksliniekiem — pacaku Bi un čatlāni Vefu, klejojošiem dziedātājiem. Viņiem ir savs kosmiskais kuģis — pepelacs. Bet šim kuģim nav starpgalaktiku ceļojumiem nepieciešamas ierīces — gravicapas. Tēvocis Vova un Vijolnieks cenšas to sameklēt.

Negaidīti veiksmīgi izrādās, ka uz Pļuka augsti tiek vērtēti "KC", kas ir visparastākie sērkociņi. Tēvocim Vaņam, kā jau smēķētājam, ir līdzi vesela sērkociņu kārbiņa. Vefs nolemj ieekonomēt, nepirkt gravicapu pilsētā, bet doties pie kontrabandistiem. Nezinot KC patieso vērtību, tēvocis Vova atdod kontrabandistiem visu sērkociņu kārbiņu, bet tie aizbēg ar kārbiņu un gravicapu neiedod. Tā kā KC vairs nav, Bi un Vefs tēvoci Vovu un Vijolnieku pamet. Nu viņiem jāmeklē citi veidi, lai nopelnītu un izdzīvotu. Viņi mēģina uzstāties ar neveiklu dziedāšanu un negaidīti atklājas, ka Pļuka iedzīvotājiem dziesmas ļoti iepatīkas.

Pēc kāda laika viņi atkal satiek Bi un Vefu. Izraisās neliels kautiņš, kurā salūst studenta vijole. Izrādās, ka tajā ir iekritis viens sērkociņš. Tā kā nu iespējams nopirkt gravicapu (kas maksā pusi sērkociņa), Bi un Vefs saprot, ka nokļūstot uz Zemes, viņi tiktu pie lieliem sērkociņu krājumiem. Visi kopā aiziet uz vietējo planetāriju, lai noskaidrotu Zemes numuru "tentūrā". Tikko tas noskaidrots, Bi un Vefs mēģina Maškovam nozagt pēdējo sērkociņu. Gedevans griežas pēc palīdzības pie kārtības uzturētājiem — ecilopiem. Bi un Vefu arestē un ieliek cietumā — ecihā. Ecilops konfiscē sērkociņu un uzliek soda naudu, kas jāsamaksā, lai atbrīvotu Bi un Vefu.

Šai brīdī uzrodas tas pats uz Zemes sastaptais svešinieks ar pārvietošanas mašīnu. Viņš piedāvā Zemes iedzīvotājus nogādāt atpakaļ, bet Maškovs atsakās, jo negrib pamest Bi un Vefu cietumā. Svešinieks pazūd, bet tad pēkšņi Maškovs ierauga gravicapu. Izrādās, ka Gedevans, nezinot, kas tas ir, paņēmis gravicapu no planetārija, lai parādītu to zinātniekiem uz Zemes. Tagad Maškovs un Gedevans nolemj sagādāt izpirkuma maksu un atbrīvot Bi un Vefu (viņiem ir kosmiskais kuģis pepelacs). Maškovs un Gedevans pelna ar dziedāšanu, pārciešot visus pazemojumus, bet, kad noteiktā summa ir savākta, to atņem ecilops, piedevām vēl liekot uzmaukt uzpurņus un priecāties. Tas viņiem ir par daudz, viņi sagrābj ecilopu par ķīlnieku, sarīko dumpi pret vietējo valdnieku (PŽ kungu) un atbrīvo Bi un Vefu no eciha.

Izrādās, lai gan nu viņiem ir pepelacs un gravicaps, nokļūt uz Zemi nemaz nav vienkārši, jo pa ceļam ir planēta Alfa, kuras iedzīvotāji neieredz Kin-dza-dza iedzīvotājus. Bi un Vefs no sākuma to slēpj, aizved uz izpostīto pacaku planētu Hanudu un nāk klajā ar savu visai sarežģītu plānu, kas tomēr neizdodas. Rezultātā visi nonāk uz Alfas, kur Bi un Vefs tiek pārvērsti par augiem. Zemes iedzīvotājiem Alfas vietējais valdītājs Abradokss piedāvā divas iespējas — nosūtīt viņus uz Zemi vai ļaut atgriezties atpakaļ laikā, kad viņi var mainīt savu rīcību. Maškovs lūdz viņus atgriezt uz Pļuka.

Atgriezušies dienā, kad arestēja Bi un Vefu, viņi atkal sarīko dumpi, atbrīvo cietumniekus un atdod viņiem gravicapu. Šajā brīdī uzrodas baskājainais svešinieks, kas viņus pārvieto uz Zemi, pie tam laikā dažas minūtes pirms viņi tikās uz ielas.

Atkārtojas filmas sākumā parādītie notikumi. Ne Maškons, ne Gedevans neatceras, kas noticis ar viņiem, līdz viņi nonākuši savā pirmās tikšanās vietā. Šajā brīdī garām pabrauc traktors ar mirgojošu signāllampu, līdzīgi, kā pārvietojās ecilopi. Abi automātiski ietupjas "kū" sveicienā, un tad ierauga un atpazīst viens otru. Filmas beigās tēvocis Vova skatās uz debesīm, no kurienes atskan dziesma Vefa un Bi izpildījumā.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Režisors Georgijs Danelija intervijās izteicies, ka filmas nosaukums Kin-dza-dza radies filmēšanas gaitā. Aktieri sēdējuši pepelacā. Ļubšins pajautājis Ļeonovam, kas viņam portfelī. Tas atbildējis, ka zaļumi. Kādi zaļumi? Kindza (koriandrs), Ļeonovs dziedādams atkal un atkal atkārtojis, Kin-dza-dza-dza. Tā arī nosaukums iegājies.[3] Filmēšanas sākumā darba variantā filma saucās "Kosmiskie putekļi" vai "Zvaigžņu putekļi", kas bija ņemts no epizodes ar kosmisko putekļu tirgotāju. Beigās šī epizode filmā netika iekļauta un tāds nosaukums vairs nederēja. Līdz ar to palika nosaukums "Kin-dza-dza".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Кин-дза-дза. Сценарий.». форум: Кин-дза-дза!.
  2. «Чатлано-пацакский словарь». форум: Кин-дза-дза!.
  3. «Да! Не! Ли… Я». «Новая газета» № 92 от 23 августа 2010.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]