Kirils un Metodijs
Kirils un Metodijs (grieķu: Κύριλλος καὶ Μεθόδιος; dzimuši ap 9. gadsimta sākumu Tesalonikos) bija bizantiešu misionāri un kristīgās ticības sludinātāji slāvu tautām. Viņi tiek dēvēti par slāvu apustuļiem un ir pazīstami arī kā Slāvu skolotāji.
Dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kirils (īstajā vārdā Konstantīns) un Metodijs bija brāļi, kas nāca no grieķu ģimenes. Viņi bija izglītoti Bizantijas impērijas tradīcijās. 863. gadā viņus nosūtīja uz Lielmorāviju, lai sludinātu kristīgo ticību slāvu valodā.
Brāļi izveidoja pirmo slāvu alfabētu – glagolicu, uz kuras pamata vēlāk radās kirilica. Viņi arī tulkoja Bībeles un liturģiskos tekstus senbulgāru valodā. Viņu darbs bija nozīmīgs slāvu tautu kristianizācijā un kultūras attīstībā.
Kanonizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gan Romas katoļu, gan Austrumu pareizticīgā baznīca viņus ir kanonizējusi kā svētos. 1980. gadā pāvests Jānis Pāvils II pasludināja viņus par Eiropas aizbildņiem.
Atceres dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. februāris – Rietumu baznīca (Romas katoļu)
- 24. maijs – Pareizticīgā baznīca un vairākas slāvu valstis (piemēram, Bulgārija, Ziemeļmaķedonija)