Kizilirmaka

Kizilirmaka
turku: Kızılırmak
izteka ieteka
Ieteka	Melnā jūra 41°44′04″N 35°57′23″E
Baseina valstis	Turcija
Garums	1355 km
Iztekas augstums	2000 m
Ietekas augstums	0 m
Vidējā caurtece	128 m³/s
Kizilirmaka Vikikrātuvē

Kizilirmaka (turku: Kızılırmak, izrunā: /kɯzɯlɯrmak/ — ‘Sarkanā upe’) ir garākā upe, kas pilnībā plūst Turcijas teritorijā. Tās kopgarums sasniedz 1355 km, bet sateces baseins aptver apmēram 78 180 km². Upe iztek no Kilizdaga masīva netālu no Imranli pilsētiņas Sivasas plato (ap 2000 m vjl.) un, veidojot plašu “Halisa līkumu” cauri Centrālajai Anatolijai, ietek Melnajā jūrā pie Bafras deltām Samsunas ilā. Kizilirmaka ieņem būtisku vietu Turcijas hidrogrāfijā, jo tā ir valsts garākā iekšzemes upe, kas nodrošina plašas apūdeņošanas sistēmas (Bafras un Kizilirmakas līdzenumi), nodrošina ūdeni virknei hidroelektrostaciju (Hirfanli HES, Altinkajas HES, Bojabatas HES un citi) un izveidojusi vienu no lielākajām piejūras deltām ar Rāmsaras starptautisku mitrāju statusu. Tās vēsturiski nozīmīgais sengrieķu nosaukums Halys apzīmēja dabisku robežu starp senajām Anatolijas valstīm, bet mūsdienās Kizilirmaka kalpo par svarīgu lauksaimniecības un bioloģiskās daudzveidības resursu visā Turcijas ziemeļdaļā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kizilirmaka.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)