Klans (no gēluclann "pēcnācēji") ir apzīmējums paplašinātai dzimtai, ciltij vai neradnieciskai struktūrai, kuras pamatā ir sociālas un politiskas, nevis radniecības saites. Klana piederība var tikt izteikta ar kopēja uzvārda palīdzību, lai gan ne visi klana locekļi ir bioloģiski pirmā senča pēcnācēji, jo uzvārdu var pieņemta politisku un ekonomisku iemeslu dēļ.[1]
Klans var tālāk iedalīties apakšklanos un/vai līnijās. Līnijas raksturo tas, ka pēcnācēji zina gan senci, no kura līnija ir cēlusies, gan savu ģenealoģisko saikni ar šo senci. Klanos parasti valda eksogāmijas noteikums, tas ir, laulāties atļauts tikai ar pārstāvjiem no citiem klaniem. Sabiedrībās, kurās nepastāv profesionāla birokrātiska pārvaldība, klani var veidot sociālās dzīves centrālo asi. Līdz pat 20. gadsimta beigām klans antropoloģijā bija nozīmīga pētniecības kategorija. Tomēr pēdējās desmitgadēs tā analītiskā vērtība tiek kritizēta, jo klana jēdziens uzliek konceptuālos rāmjus, kas neatbilst atšķirīgās kultūrās novērotajām sociālajām parādībām.[1]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klans.
