Klaunzivs
Klaunzivis (latīņu: Amphiprion) ir jūras starspurzivju ģints, kas pieder pie Pomacentridae dzimtas.
Simbioze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī zivju ģints ir spilgts simbiozes piemērs, tās dzīvo kopā ar jūras anemonēm, lai rastu patvērumu un aizsardzību pret plēsējiem[1], ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi. Klaunzivis veicina savu saimnieku izdzīvošanu, pasargājot tos no anemones ēdošām zivīm.[2] Citas priekšrocības, ko tās sniedz, ir parazītu iznīcināšana, palielināta skābekļa plūsma, pateicoties zivju spuru straujajām kustībām, un noderīgu mikroorganismu piesaistīšana ar klaunzivju atkritumiem.[1]
Kad klaunzivs sastopas ar potenciāliem draudiem, tā atkāpjas taustekļu drošībā, un tā vienmēr atrodas sava saimnieka tuvumā.[2]
Savukārt anemones ir mazāk atkarīgas no klaunzivīm nekā zivis no tām, ko apliecina fakts, ka daudziem saimnieku sugu īpatņiem klaunzivju nav.[2]
Sākumā zivs viegli pieskaras anemonei, ļaujot tai iedzelt un noskaidrojot precīzu anemones gļotu sastāvu — šīs gļotas anemonei ir nepieciešamas, lai tā nedzeltu pati sev. Pēc tam klaunzivs atdarina šo sastāvu un var slēpties no ienaidniekiem starp anemones taustekļiem.[2]
Izskats, dzīvesvieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zivju krāsa variē no tumši violetas līdz ugunīgi oranžai, sarkanai un dzeltenai. Klaunzivju garums atkarībā no sugas ir no 80 līdz 160 milimetriem. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi.[3]
Klaunzivis var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus.[4] Tās ir visēdājas un galvenokārt barojas ar planktonu, kā arī ar anemones izdalītajiem atkritumiem. Barošanās aizņem lielāko daļu klaunzivju ikdienas aktivitāšu.
Galvenokārt klaunzivis apdzīvo Indijas un Klusā okeāna koraļļu rifus, no Sarkanās jūras līdz Franču Polinēzijai un no Japānas līdz Austrālijas austrumiem.[5][6]
Klaunzivju parazītu vidū ir trematodes, nematodes un kāšgalvjtārpi.[7] Klaunzivis var inficēties arī ar protozoju Brooklynella hostilis, kas izraisa "klaunzivju slimību". Zivis ar šo slimību pārtrauc baroties, smagi elpo, elso, izdala biezas baltas gļotas un zaudē savas košās krāsas. Citi draudi populācijām ir globālā sasilšana.[8]
Klaunzivju atpazīstamie krāsu raksti un sociālā daba ir veicinājuši to popularitāti. Ir izteikts pieņēmums, ka 2003. gada Disney/Pixar filma "Meklējot Nemo" ir veicinājusi klaunzivju nozvejas un iegādes pieaugumu.[9][10]
Sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Amphiprion akallopisos Bleeker
- Amphiprion akindynos Allen
- Amphiprion allardi Klausewitz
- Amphiprion bicinctus Rüppell
- Amphiprion biaculeatus
- Amphiprion chagosensis Allen
- Amphiprion chrysogaster Cuvier in Cuvier et Valenciennes
- Amphiprion chrysopterus Cuvier in Cuvier et Valenciennes
- Amphiprion clarkii ium
- Amphiprion frenatus Brevoort
- Amphiprion fuscocaudatus Allen
- Amphiprion latezonatus Waite
- Amphiprion latifasciatus Allen
- Amphiprion leucokranos Allen
- Amphiprion mccullochi Whitley
- Amphiprion melanopus Bleeker
- Amphiprion nigripes Regan
- Amphiprion ocellaris Cuvier in Cuvier et Valenciennes
- Amphiprion omanensis Allen et Mee in Allen
- Amphiprion percula
- Amphiprion perideraion Bleeker
- Amphiprion polymnus
- Amphiprion rubacinctus Richardson
- Amphiprion sandaracinos Allen
- Amphiprion sebae Bleeker
- Amphiprion thiellei Burgess
- Amphiprion tricinctus Schultz et Welander in Schultz
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_Nemo.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in Frédérich & Parmentier 2016 pp. 312–313
- 1 2 3 4 Fautin, D. G. (1991). "The anemonefish symbiosis: what is known and what is not". Symbiosis 10: 23–46.
- ↑ Casas, L.; Parker, C. G.; Rhodes, J. S.; "Sex Change from Male to Female Active Feminization of the Brain, Behavior, and Gonads in Anemonefish" in Laudet & Ravasi 2023 p. 188
- ↑ Mutalipassi, M.; Tozzini, E. T.; Cellerino, A. "Age and Longevity" in Laudet & Ravasi 2023 pp. 79–80
- ↑ Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in Frédérich & Parmentier 2016 pp. 304–305
- ↑ Hayashi, K.; Riemer, J. D. "Habitat Selection of Anemonefish" in Laudet & Ravasi 2023 p. 169
- ↑ Zhokhov, A. E.; Thi, H. V.; Kieu, O. L. T.; Pugacheva, M. N.; Hai, T. N. T. (2019). "Parasites of anemonefish (Pomacentridae, Amphiprioninae) in the Gulf of Nha Trang, South China Sea, Vietnam". Biology Bulletin 46 (8): 791–803.
- ↑ J. D. Wilkerson. Clownfishes: A Guide to Their Captive Care, Breeding and Natural History. Microcosm, 1998. 111. lpp. ISBN 1-890087-04-1.
- ↑ «Buying Nemo». E The Environmental Magazine. 2004. gada 29. jūlijs. Skatīts: 2025. gada 15. maijs.
- ↑ McClenachan, L.; Cooper, A. B.; Carpenter, K. E.; Dulvy, N. K. (2012). "Extinction risk and bottlenecks in the conservation of charismatic marine species". Conservation Letters 5 (1): 73–80.