Klusā iela (Daugavpils)
- Šis raksts ir par ielu Daugavpilī. Par citām jēdziena Klusā iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Klusā iela | |
|---|---|
.jpg) Pareizticīgo baznīca Klusās ielas galā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Daugavpils |
| Apkaime | Jaunbūve |
| Garums | 290 metri |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalts, grants |
| Sabiedriskais transports | |
| Tramvajs | 3., 5. |
 Klusā iela Vikikrātuvē | |
Klusā iela ir vietējas nozīmes iela Daugavpilī, Jaunbūves apkaimē. Klusā iela sākas krustojumā ar 18. novembra ielu, ved dienvidaustrumu virzienā un beidzas strupceļā pie pilsētas pareizticīgo kapiem. Ielā ir daudzveidīga apbūve.
Klusās ielas galvenās trases garums ir 290 metri, tā ir divu joslu platumā, visā garumā klāta ar asfalta segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Kluso ielu nekursē, bet 18. novembra ielā ir 3. un 5. tramvaju maršrutu pietura "Klusā iela".[1]
Iela izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē kā bezvārda ceļš uz kapiem. Tās nosaukums zināms tikai no Latvijas PSR gadiem un laika gaitā nav mainījies. Klusajai ielai oficiāli pieder arī perpendikulārais posms, kas apbūvēts ar garāžām. Tas izveidots 1957. gadā kā atsevišķa Strazdu iela,[2] bet vēlāk kļuva uzskatāms par Klusās ielas posmu. Šis posms ir 235 metru garš un klāts ar grants segumu.
Ievērojami objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nr. 15 — Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca, uzcelta 1894. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[3]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klusā iela ir savienota ar šādām ielām:
- 18. novembra iela (T veida krustojums)
- Priežu iela (T veida krustojums)
- Rītu iela (T veida krustojums)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Klusā iela». 3. tramvaju maršruta kustības saraksts. "Daugavpils satiksme". Skatīts: 2025. gada 20. aprīlī.
- ↑ «Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī». Latgales dati. Padomju Daugava (Daugavpils). 1957. gada 22. augustā. Skatīts: 2025. gada 20. aprīlī.
- ↑ «Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 20. aprīlī.
 | Šis ar Daugavpili saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |