Klāra Hibšmane
| ||||||||||||||
Klāra Hibšmane (1878—1946) bija pirmā latviešu ārste un sabiedriskā darbiniece.
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi 1878. gada 11. aprīlī Zaļenieku pagastā Mazkauliņu māju saimnieka ģimenē. 1899. gadā beidza Jelgavas meiteņu ģimnāziju. Nesekmīgi mēģināja iestāties Pēterburgas Sieviešu medicīnas institūtā, tad devās uz Šveici, kur studēja Cīrihes un Bernes universitātēs. 1906. gadā Bernē aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju "Par matu aplāziju". Apprecējās ar inženieri Emīlu Skubiķi. Pēc pārbaudes eksāmena nokārtošanas Kazaņas Universitātē ieguva tiesības praktizēt Krievijas impērijas teritorijā un strādāja Vjatkas guberņas Slobodkas apriņķa Zemstes slimnīcas sieviešu un dzemdību nodaļā, kā arī Vīnes klīnikās.
1912. gadā atgriezās Latvijā, darbojās sanitārās izglītības laukā. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām mācīja higiēnu Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā (1921–1939). Rakstīja memuāru grāmatu "Mana dzīve".
Mirusi 1946. gada 19. novembrī Rīgā.