Klāvs Elsbergs

Vikipēdijas lapa
Klāvs Elsbergs
Klāvs Elsbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1959. gada 3. janvārī
Rīga, , Latvijas PSR,
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1987. gada 5. februārī (28 gadi)
Jūrmala, , Latvijas PSR,
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Vecāki Vizma Belševica
Zigurds Elsbergs
Brāļi Jānis Elsbergs
Dzīvesbiedre Irēna Auziņa

Klāvs Elsbergs (1959. gada 3. janvāris1987. gada 5. februāris) bija latviešu dzejnieks, redaktors, atdzejotājs un tulkotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klāvs Elsbergs dzimis Rīgā, viņa māte bija dzejniece Vizma Belševica, tēvs — tulkotājs Zigurds Elsbergs. Skolas gaitas uzsāka Rīgas 11. vidusskolā. Paralēli mācībām spēlēja basketbolu Rīgas 2. BJSS, trenējoties pie trenera Jura Aruma.[1] Pārstāvējis Latvijas PSR jauniešu basketbola izlases.[2]

No 1977. līdz 1982. gadam studējis franču filoloģiju LVU; atdzejojis no franču, angļu un krievu valodas (Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Tristana Carā, Luija Aragona un daudzu citu autoru darbus). 1978. gadā viņš apprecējās ar dzejnieci Irēnu Auziņu. Elsbergs strādājis par redaktoru izdevniecībā "Liesma", kā arī aktīvi piedalījies savulaik ļoti nozīmīgā žurnāla "Avots" veidošanā.

Klāvs Elsbergs gāja bojā mīklainos apstākļos 1987. gada 5. februārī rakstnieku namā Dubultos, tiek pieļauta iespēja, ka viņš ticis nogalināts (izmests vai izgrūsts pa logu).

Ar Elsberga dzeju dziesmas komponējis Juris Kulakovs, tās izpilda grupa "Pērkons" ("Kukurūza", "Baletomānija", "Lampas un zvaigznes", "Neatvadīsimies", "No naktssargu būšanām", "Eksotiskā sala" un citas). Savukārt grupa "Zodiaks" izpildījusi Jāņa Lūsēna komponēto dziesmu "Mirušais gadsimts". 2006. gadā iznāca Kaspara Dimitera albums "Cik smalkā diegā viss karājas".

2009. gadā apgādā "Mansards" izdota Elsberga grāmata "Dzeja", kurā apkopoti visi trīs viņa krājumi, kā arī tajos nepublicētie dzejoļi.

2009. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Varis Piņķis iestudējis Elsberga dzejas monoizrādi “Klāvs”. 2017. gadā Liepājas teātrī tapis dzejas iestudējums “Par mīlestību”.

1987. gadā tika nodibināta Klāva Elsberga prēmija. Sākotnēji prēmiju piešķīra Rīgas jauno literātu apvienība par gada labāko debijas grāmatu. Sākoties grāmatniecības krīzei, prēmiju piešķīra par gada labākajām publikācijām presē. No 1994. līdz 2003. gadam notika pirmā dzejas vai atdzejas krājuma manuskriptu konkurss, kura uzvarētājs sākotnēji ieguva tiesības publicēt grāmatu, bet vēlāk - naudas balvu.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pagaidīsim ausaino. Rīga: Liesma, 1981.
  • Bēdas uz nebēdu. Rīga: Liesma, 1986.
  • Velci, tēti. Rīga: Liesma, 1989.

Darbu izlases un kopojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Raksti" 3 sējumos:
  1. Pie sienas un Maigajā zemē [dzeja]. Rīga: Enigma, 1997.
  2. Gājiens [proza, tulkojumi, recenzijas]. Rīga: Enigma, 1999.
  3. Tīkami rosīgi šļaksti [raksti, vēstules]. Rīga: Enigma, 2000.
  • Dzeja. Rīga: Mansards, 2009.

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Iraklijs Androņņikovs. Mūzikai. Rīga: Zvaigzne, 1981.
  • Gijoms Apolinērs. Gājiens. Rīga: Liesma, 1985.
  • Kurts Vonnegūts. Lopkautuve Nr. 5; Čempionu brokastis [kopā ar A. Ulmani]. Rīga: Liesma, 1987.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bibliogrāfija // Elsbergs K. Tīkami rosīgi šļaksti. — Rīga: Enigma, 2000. — 285.—323.lpp. (Informācija par Klāva Elsberga, kā arī viņam veltītām publikācijām.)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Elita Lūre. «Periodika.lv». Literatūra. Māksla. Mēs, 25.06.1998..
  2. ««Sporta» balva Jubilejas reize». periodika.lv. Skatīts: 2023-11-07.